Tā ir visbīstamākā koka ēku noārdītāja Latvijā, Eiropas mērenajā joslā un dažviet citur pasaulē. Kā liecina sēnes nosaukums, tā ir sastopama tikai ēkās. Dabā tā atrasta tikai dažos kalnu reģionos - Himalajos, Šasta kalnā Kalifornijā un Morāvijas kalnos Čehijā.
Īstā mājas sēne ir bazīdijsēne, kas izraisa brūno kubisko trupi iekšējo konstrukciju koksnei. Sēne ar hifām iespiežas mitrā kokā un strauji izplatās ēkā, pārvarot dažādus šķēršļus, tajā skaitā mūra sienas un metāla konstrukcijas. Visbiežāk branta bojājumi novēroti grīdās, durvju stenderēs un koka sienās zem apmetuma.
Sēnes hifas veido baltu micēliju, nereti ar violetiem vai dzelteniem plankumiem, bet novecojot micēlijs kļūst pelēcīgs. Sēnes hifu sakopojumi - auklas - ir pelēkā krāsā. Ar tām sēne transportē ūdeni un barības vielas, kā arī izplatās ēkā. Sēne vairojas ar sporām, kuras veidojas augļķermeņos. Augļķermeņi ir plakani, substrātam pieguļoši, ar rievotu virsmu, līdz 2 centimetru biezi. Tie vispirms ir dzeltenīgi balti, bet, nogatavojoties sporām, kļūst rūsgani, ar baltu apmali. Augļķermeņu izmēri ir no dažiem centimetriem līdz metram diametrā.
Īstā mājas sēne aug pie gaisa temperatūras no plus 3 grādiem līdz 26 grādiem, bet optimālais koksnes mitrums ir 30-40%.
Īstā mājas sēne ir visbiežāk reģistrētā sēne Latvijas ēkās. Sēnes ieviešanās gadījumi īpaši pieaug mitrās vasarās, kad palielinās ēku samitrināšanās iespējas. Branta ieviešanos ēkās veicina koka konstrukciju apmūrēšana, jaunas mūra piebūves vecām mājām, augsts gruntsūdeņu līmenis, ūdens uzkrāšanās pie ēku pamatiem, bojātas notekcaurules, vecās mājās ievilkti ūdensvadi, slapji pagrabi, nepiemēroti celtniecības materiāli, inficētu būvmateriālu izmantošana, tekoši jumti.