Pagaidām uz 2016.gada vārda titulu pretendē, piemēram, "Breksits", "tuļķība" kā tulkotāju neveiksmīgs veikums un "pēcpatiesība" jeb "post-truth" kā apzīmējums situācijai, kad vairs nav iespējams pārbaudīt, cik patiesa ir ziņa, ko lasi.
Gada nevārda pretendenti lielākoties saistoties ar Rīgas pilsētā veiktajiem un iecerētajiem darbiem, un starp pretendentiem ir "bruģisms" un "kapu tramvajs".
2016.gada spārnotā teiciena kategorijā pamanīts, piemēram, izteikums "Izmantojām vēlēšanos vienam otram palīdzēt", kas izskanējis LTV Sporta ziņās. Tāpat uz titulu pretendē dažādi savārstījumi - "Gaļas, zivju un mājputnu gaļas pārtikas produktu izstrādājumi", "Tas būtu neprāts - neizmantot šo iespēju neaizņemties, lai nebūtu iespējas neatdot aizņēmumu", "Vai tu zini, kas palīdz atgriezt suni mājās?", "Ēdot kāpostus, jūsu zīdainis saņems vērtīgas minerālvielas" vai "Pareizi rūpējoties par savu dzīvnieku, trusis var nodzīvot līdz pat 10 gadu vecumam".
Rīkotāji - LVAK sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas komisiju - aptauju izsludināja rudenī, un jau saņemti simtiem pieteikumu - pussimt gada vārda, ap 40 gada spārnotā teiciena titula kandidātu, bet nevārdu esot vēl daudz vairāk.
Vēl ap 30 iesūtījumu esot ieskaitāmi papildu kategorijā "Gada savārstījums" - nesakarīgākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2016.gadā. Tipiski, ka lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā tiražētajiem tekstiem, proti, tie lasīti vai noklausīti medijos un reklāmā. Tikpat noturīga ir ļaužu vēlme darināt jaunvārdus, piemēram, ir ierosinājums "slamu jeb slam poetry" pārdēvēt par "bliezmi".
2016.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus visi aicināti iesūtīt vēl līdz 10.janvārim. Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā, kad žūrijas locekļi paziņos rezultātus un pastāstīs, ko aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.