Par vienu no svarīgākajiem procesiem šajā gadā kļuva 8.maijā uzsāktā AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūra. Lai arī iepriekš tika rosināts realizēt bankas sanāciju, Krājbankas administrators - SIA KPMG Baltics - secināja, ka tas nav iespējams. Toreiz saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu - gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka atzina, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. Rezultātā valsts nebija ieinteresēta bankas glābšanā.
Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbanku par maksātnespējīgu pasludināja pērnā gada Ziemassvētku priekšvakarā, 23.decembrī.
Pirms bankrota procedūras uzsākšanas lielu kritiku izpelnījās KPMG Baltics, tāpat par administratora rīcību tika iesniegtas daudzas kreditoru sūdzības. Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija iepriekš uzsvēra, ka administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, no kuriem būtiskākais esot kreditoru interešu neievērošana, tādā veidā graujot maksātnespējas procesa būtību. Tomēr apgabaltiesa, pasludinot Krājbankas bankrotu, noteica, ka bankas izvēlētajam administratoram KPMG Baltics jāturpina savs darbs.
Tāpat viens no skaļākajiem un pretrunīgāk vērtētākajiem maksātnespējas procesiem šogad bija veikalu tīklu Iki un Cento operatora Palink lieta, kas Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika ierosināta pēc privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma gada sākumā, 5.janvārī. Kā vairākkārt tika norādījis pats uzņēmums, kā arī tā pārstāvji, maksātnespējas process bija šantāža, kas bija izmantota pret Palink parāda piedziņai.
Pēc tiesas neviennozīmīgā sprieduma prokurors Arvīds Kalniņš martā Augstākās tiesas (AT) Senātam iesniedza protestu par maksātnespējas pasludināšanu, un Senāts marta sākumā atcēla Kurzemes rajona tiesas spriedumu. Rajona tiesa, vēlreiz izvērtējot maksātnespējas lietu, ar nepārsūdzamu tiesas lēmumu tomēr nolēma to izbeigt. Pēc šī sprieduma Palink advokāts Lauris Liepa izteicās, ka tiesas sākotnējais nolēmums ir bijusi "viennozīmīgi ļoti nopietna un smaga tiesas kļūda, ko tika atzinis arī AT Senāts".
Savukārt par sava veida rekordistu maksātnespējas pieteikumu ziņā šogad ir kļuvis Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kura maksātnespēju lūdza atzīt attiecīgi SIA Veriko, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi, SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.
Sākotnēji ar pieteikumu tiesā vērsās Veriko, kas tika noraidīts februāra sākumā. Neilgi pēc tam ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās minētie trīs uzņēmumi. Katrs no uzņēmumiem lūdza BAS maksātnespēju neatdoto parādu dēļ, tomēr arī šos maksātnespējas pieteikumus tiesa noraidīja jūnija vidū, atzīstot BAS par maksātspējīgu. Taču ar to BAS jautājums par maksātnespēju nav beidzies, jo "Finanšu restrukturizācijas risinājumi" vēlreiz decembra sākumā lūdza tiesu pasludināt BAS par maksātnespējīgu.
Liela uzmanība šī gada novembrī bija pievērsta tā dēvētajai "valodas referenduma lietai" Satversmes tiesā (ST), kas tika ierosināta janvārī, pirms referenduma par krievu valodu. Ar pieteikumu ST vērsās nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti, kā arī vairāki Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības politiķi, apstrīdot likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normu atbilstību Satversmei.
Izskatot lietu divās sēdēs, 19.decembrī ST nolēma izbeigt tiesvedību šajā lietā. Tā kā galvenais arguments pieteicēju skatījumā bija normās neietvertais regulējums par to, kas ir "pilnīgi izstrādāts" likumprojekts, ST atzina, ka šāds priekšstats ir maldīgs, jo Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) spēj un arī jau patlaban veic vēlētāju iesniegto likumprojektu pārbaudi. Papildus ST savā lēmumā uzsvēra, ka tādas izvērtēšanas funkcijas pienākas arī prezidentam.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa 22.jūnijā daļēji atzina par izpildāmu Latvijā Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, paredzot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā. Pērnā gada aprīlī Anglijas tiesa nolēma, ka Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam ir aizliegts jebkādus savus aktīvus ar vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru izvest no Anglijas vai Velsas, jebkādā veidā no tiem atbrīvoties, rīkoties ar tiem vai samazināt to vērtību. Jāatzīmē, ka Lemberga aktīvu iesaldēšana bija pirmais gadījums Latvijā, kad tiesām nācās lemt par Latvijas tiesību sistēmā nepazīstama Anglijas tiesībās esoša prasības nodrošinājuma līdzekļa - tā sauktā Mareva rīkojuma - izpildes atļauju.
Tomēr šī Lemberga lieta vēl nav nostiprināta ar gala lēmumu, jo Rīgas apgabaltiesas lēmums oktobrī tika pārsūdzēts AT Senātā. Sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.
Tikmēr Administratīvā apgabaltiesa 25.jūnijā nolēma apmierināt vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) akceptētajiem Latvenergo elektroenerģijas tarifiem 2011.gada februārī. Apgabaltiesa savā spriedumā konstatēja, ka tarifu diference Starta un "Pamata" tarifos neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte. Toreiz apgabaltiesas spriedums paredzēja, ka spēkā stāsies vecie Latvenergo tarifi.
Tā kā apgabaltiesas spriedums tika pārsūdzēts kasācijas kārtībā AT Senātā, tad pagaidām noregulējuma šajā lietā arvien nav. Senāts Latvenergo un SPRK sūdzības skatīja 5.novembrī, savukārt spriedumu Senāts paziņos nākamā gada 31.janvārī.
Mantiskā izteiksmē "dārgu" spriedumu oktobrī pasludināja AT Senāts, noraidot likvidētās partijas LPP/LC kasācijas pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu - līdz ar to partijai par nelikumīgu līdzekļu izlietošanu Valsts kasē būs jāatmaksā vairāk nekā pusmiljons latu. KNAB noteica partijai atmaksāt pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus 422 226 latu apmērā un pretlikumīgi saņemtos dāvinājumus jeb ziedojumus kopsummā par 106 643 latiem.
Tomēr minētā naudas summa vēl nav nonākusi līdz Valsts kasei. Patlaban Rīgas apgabaltiesā atrodas KNAB sūdzība par likvidētās partijas LPP/LC likvidatores Lāsmas Menteles rīcību, noraidot KNAB kā kreditora pieteikumu. Ja tas tiks apmierināts, valsts saglabās izredzes atgūt nelikumīgos līdzekļus.