Mācoties no pieļautajām kļūdām augstākās izglītības iestāžu vērtējumā, šoreiz tas tiks pilnībā uzticēts starptautiskajiem ekspertiem. Taču vienošanās ar tiem krietni kavējas un arī IZM atzīst, ka līdz martam, kad ekspertiem darbu jau it kā vajadzētu noslēgt un sniegt ziņojumu valdībā, visticamāk, darbu pabeigt nebūs iespējams. Tas, savukārt, nozīmē tālāku ķēdes reakciju un kavēšanos ar pamatnostādņu veidošanu nākamajam periodam.
Zinātnieki jau tagad atzīst, ka vairākās nozarēs starptautiskais vērtējums varētu krietni atšķirties no iekšējā iestāžu pašnovērtējuma, kas tiek veikts regulāri. Iepriekš tik apjomīgs vētījums par zinātnes institūciju darbu Latvijā veikts tikai pirms divdesmit gadiem, un nozares pārstāvji atzīst, ka gaida jaunu starptautisko ekspertu vērtējumus.
"Šiem iekšējiem vērtējumiem būtu jābūt maksimāli objektīviem, bet to nodrošināt ne vienmēr ir tik vienkārši. Var gadīties, ka tur parādās tā saucamie interešu konflikti. (..) Es domāju, ka varētu būt zinātņu nozares, kur varētu būt izveidojušās tādas nelielas tradīcijas, kur ir kaut kāds virziens, kurš jau sen mums ir un lai tad viņš tā turpinās. Vienalga, vai viņš ir labāks kļuvis, vai sliktāks, bet lai turpinās. Un grūti pašiem pateikt, ka nē, nē, varbūt viņam labāk ir pārorientēties uz kaut ko citu," atzīst Latvijas Zinātnes padomes vadītājs Andrejs Siliņš.
Paši zinātnieki prognozē, ka visvairāk šādu nesakritību varētu būt humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Tās ir jomas, kur problēmas saskatītas arī pirms divdesmit gadiem.
Jaunajam vērtējumam nepieciešamos datus zinātnes institūti apkopojuši un iesnieguši jau pirms gada. Taču vērtējums kavējas. Tikai šā gada rudenī panākta konceptuāla vienošanās ar Ziemeļu Ministru padomes biroju par vērtējuma kūrēšanu. Detalizēts līgums par veicamajiem darbiem un termiņiem joprojām ir saskaņošanas procesā. To varētu noslēgt īsi pirms Ziemassvētkiem. Un līdz ar to reālu darbu starptautiskie eksperti varētu sākt tikai nākamgad. "Trīs reizes jau ir pārcelti šie termiņi. (..) Zinātnē tas ir ļoti, ļoti liels posms, vesels gads faktiski netiks ņemts vērā," norāda Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Gatis Krūmiņš.
Pētnieks Kaspars Kalniņš, kurš paguvis sevi zinātnē pieteikt arī starptautiski un atzīst, ka uz finansējumu saviem projektiem Latvijā necer, norāda, ka lielākā problēma Latvijas zinātnē ir ilgtermiņa plānu trūkumus un nespēja izšķirties par tikai dažiem virzieniem, kuriem tad arī atvēlēt valsts finansējumu un kuru labā strādātu visas zinātnes nozares. Tāpat būtiska problēma ir uzticības trūkums starp uzņēmējiem un pētniekiem, kādēļ pirmie īsti nenovērtē vietējo zinātnieku idejas un iespējas un nereti pārmaksā citu valstu zinātniekiem, kaut speciālistu netrūkst šepat.
Arī Kalniņš atzīst – Ķīļa ieceres un nospraustie mērķi kopumā ir pareizi. Taču, lai pārmaiņas īstenotu kvalitatīvi, ministram pietrūkst skaidra darbības plāna un spēcīgas komandas, kas strādātu pie detaļām, ne tikai iezīmētu ambiciozu vīziju: "Mums ir tāds ambiciozs kapteinis, kurš ir iekāpis mazā laiviņā, bet laiviņai nav ne stūres, ne motora. Tas nozīmē, ka airētāji ir bez airiem un stūrei nav nekādas virzības. Tas beigu beigās nozīmē, ka pat ja mums ambīcijas ir, lai tās izpildītu var sanākt samērā trūcīgs rezultāts, ja sākumā neskatāmies, kur iegūsim airus un stūri. Ja šīs lietas neatrisināsim, tad visdrīzāk nenonāksim tur, kur ambiciozie plāni velk."
Turklāt izskatās, ka IZM atkal kāpj uz tā paša grābekļa, ar kuru krietni dabūjusi pa pieri saistībā ar augstākās izglītības izvērtējumu. Proti, lielākie pārmetumi gan pašam ministram Robertam Ķīlim, gan viņa komandai no zinātnieku puses saistīti ne tik daudz ar plānotajām reformām un to mērķiem, cik diskusiju trūkumu ar nozares pārstāvjiem un nespēju labi sāktas lietas novest līdz reālam rezultātam. To kā argumentu izmanto arī Ķīļa pretinieki, kuri šonedēļ sajutuši atbalstu arī no premjera un viņa partijas puses.
"Mēs varam runāt par reformām no rīta līdz vakaram, bet ja mēs izvēlamies nepareizu stratēģiju šo reformu īstenošanai, tad tas nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma. (..) Viss tagad ir ministra rokās. Izvēlēties patiesus vārdus, nevis nodrāztu retoriku par stagnātiem, kas nevēlas pārmaiņas, mainīt savu attieksmi pret augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem," klāsta atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja un premjera partijas pārstāve Ina Druviete.
Tikmēr Ķīlis pārmetumus noraida un negrasās piekāpties kritiķiem. Bet premjers, viņaprāt, šajā situācijā pārkāpis komandas principu, kas nepieciešams sadarbībā starp ministriem un valdības vadītāju. Turklāt šajā gadījumā Dombrovskis nostājies arī pret koalīcijas partnera izvirzītās prioritātes īstenošanu.
"Es tiešām ļoti nopietni ieteiktu apsvērt to, vai ir vērts un nepieciešams izaicināt situāciju, apšaubot koalīcijas partnera prioritātes īstenošanu. Šis ir jautājums, kur arī jāsāk vērtēt, kā premjerministrs vada pārmaiņu procesus un kā premjerministrs attiecas pret koalīcijas partneriem. (..) Vienotība jau nav vienīgā un mūžīgā partija Latvijā," viņam veltītos pārmetumus komentē ministrs. Ķīlis ar Dombrovski plāno tikties un situāciju jau tuvākajā laikā pārrunāt aci pret aci.