Iespējams, tieši Juris Podnieks ir pazīstamākais latviešu kinorežisors pasaulē. Cilvēkiem, kuriem pāri četrdesmit, viņš ir leģenda, varonis, simbols. Jaunākā paaudze, iespējams, pat nezina vienu no cilvēkiem, kas sagrāva Padomju Savienību. Jo superlielvalsti, kas astoņdesmito sākumā vēl šķita mūžīga, sagrāva tādi kā Juris Podnieks. Drosmīgi, talantīgi un gaišredzīgi cilvēki, kas nebaidījās teikt patiesību nedaudz pirms citiem.
Šis «pirms» ir ļoti nozīmīgs. Pēc tam visi bija drosmīgi, bet kādam vajadzēja būt «pirms». Filma Mēs bija domāta mazzinošajai Rietumu auditorijai 1989. gadā. Cilvēkiem, kuri nebija bijuši, nebija dzīvojuši, kuri nepazina Padomju Savienību. Paradoksāli, bet tāpēc tā ir ļoti piemērota jaunajai Latvijas paaudzei. Cilvēkiem, kuri ir piedzimuši vai uzauguši pēc PSRS sabrukuma, kuri nav redzējuši totalitārismu, bet nav redzējuši arī īstu demokrātijas dzimšanu, īstas manifestācijas un īstu atmodu. Vērtības, kuras tika atmodinātas tolaik, bet kuras ir iesnaudušās tagad, ir tās pašas.