gadā.Viņš uzsvēra, ka mums būtu jāsaprot, ka savas valsts un reģiona interešu pārstāvēšana kļūst arvien sarežģītāka. Viņaprāt, ir jārēķinās arī ar Balkānu reģiona interešu pārstāvniecības pieaugumu nākotnē un šī reģiona ietekmes pieaugumu ES lēmumu pieņemšanā."ES paplašināšanās drīzāk jāskata visas savienības nākotnes kontekstā. Jo vairāk valstu, jo grūtāk pieņemt lēmumus, kas gala beigās noved pie dažādu interešu grupu veidošanās. Līdz ar to jautājums ir par visas Eiropas kopienas nākotni jeb spēju pieņemt lēmumus, nodrošināt attīstītību un pārvaldības efektivitāti," pauda Gašpuitis.Viņaprāt, līdz ar Horvātijas pievienošanos ES izteiktāk pieaugs runas par lielāku lemšanas instrumentu nodošanu Briseles rokās.Gašpuitis sacīja, ka Latvijai līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Horvātiju bijusi niecīga un nav arī paredzams, ka tā varētu būtiski aktivizēties līdz ar horvātu kļūšanu par pilntiesīgiem ES pilsoņiem."Latvijai ir milzīgas attīstības iespējas jau esošajos tirgos. Varbūt Horvātijas tirgū vietu varētu rast kādas noteiktas nišas produkti. Bet horvātiem interese, pirmkārt, būs par Vācijas un pārējām blakus esošajām valstīm," norādīja ekonomists.Kā ziņots, Horvātija par pilntiesīgu ES dalībvalsti varētu kļūt 2013.gada 1.jūlijā, piektdien pavēstīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu."Šodien ir vēsturiska diena Horvātijai un Eiropas Savienībai," apliecināja Barrozu, norādot, ka rosinās noslēgt Horvātijas iestāšanās sarunas. "Tas bruģē ceļu Horvātijas kļūšanai par 28.dalībvalsti 2013.gada 1.jūlijā."Šajā jautājumā gan vēl nepieciešama ES līderu piekrišana, kas varētu tikt dota 23. un 24.jūnijā gaidāmā samita laikā.Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Horvātija neierindojas Latvijas svarīgāko ārējās tirdzniecības partneru vidū. Jaunākie publiski pieejamie dati par Latvijas un Horvātijas savstarpējo tirdzniecību rāda, ka 2009.gadā Latvijas eksports uz Horvātiju veidojis vien 932 000 latus, bet importējuši esam preces 4,529 miljonu latu vērtībā.
Gašpuitis: Savu interešu pārstāvēšana ES kļūst arvien sarežģītāka
Rindā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir vairākas valstis, kuras savā attīstībā atpaliek no ES vidējā dzīves līmeņa. Līdz ar to ES kuplinās dalībnieki, kuriem ar Latviju ir līdzīgas intereses, kas tiešā mērā skar piekļuvi vienotajam ES tirgum un finansējumam.Tā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, komentējot iespējamo Horvātijas pievienošanos ES dalībvalstu pulkam 2013.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.