Gavrilovs: Līdz šim izvirzītie Latvijas attīstības mērķi nav bijuši ambiciozi

"Sociālajiem partneriem jābūt vēl vairāk un dziļāk iesaistītiem visos lēmumu pieņemšanas procesos, un, protams, mēs esam par to, ka jānodrošina izaugsme, nodarbinātība un Latvijas ekonomikas konkurētspēja," sacīja Gavrilovs, taču norādīja ‒ lai tas notiktu, mūsuprāt, vispirms kopīgi jāizvirza ilgtermiņa un vidēja termiņa kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi."Diemžēl līdz šim brīdim tie nav skaidri un ambiciozi," atzina LDDK prezidents un uzsvēra, ka turpmāk politiskajām partijām, izstrādājot attīstības plānus, tajos jānorāda konkrēti skaitļi, kādu, piemēram, finansējumu tam var atvēlēt. "Ja viņi ir bez cipariem, viņi paliek uz papīra un neīstenoti. Mēs nevaram atļauties tālāk tādu virzību," paskaidroja Gavrilovs un piebilda, ka jāstiprina arī sabiedrības loma valstī, kā arī ierēdņiem un valsts institūcijam ir jāstrādā tautas attīstībai.LDDK prezidents pastāstīja, ka izstrādāto reformu vadlīniju vīzija ir divu Eiropas Savienības (ES) programmēšanas periodu laikā, bet ne vēlāk kā 2027.gadā sasniegt vidējo ES līmeni pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem. Gavrilovs atzina, ka līdz šim politiķi nav izvirzījuši konkrētu mērķi šajā jautājumā un pārrunātie varianti nav bijuši ambiciozi un valsts attīstību motivējoši.Viens no galvenajiem reformu vadlīniju mērķiem ir atjaunot sabiedrības uzticību varai. "To var tikai tad, ja ir izvirzīti un apstiprināti kopīgi mērķi," minēja LDDK prezidents un vēlreiz uzsvēra, ka, pēc valdības sociālo partneru ieskatiem, līdz šim valdības izvirzītie mērķi nav ambiciozi, tostarp mērķis sasniegt divu miljonu iedzīvotāju skaitu. "Tas nav nekāds apvienojošais un ambiciozais mērķis, vai iekšzemes kopprodukts 90% ‒ tas nav ambiciozs mērķis, tas ir jāsasniedz jau 2020.gadā. Tie mērķi vienreiz ir jāpārskata," sašutumu pauda Gavrilovs.Strukturālo reformu vadlīniju mērķi ir arī novērst disproporcijas starp sociālo sistēmu, nodarbinātību un nodokļu maksāšanu, novērst strukturālās disproporcijas publiskajā pārvaldē un novērst strukturālās disproporcijas ilgtspējīgas attīstības un valsts investīciju politikā. "Nevis tā, kā ir tagad, ka ES raksta, ka 3% investīciju jānovirza attīstībai un pētījumiem, bet mēs rakstām 1,5%," klāstīja LDDK prezidents un piebilda, ka mērķis ir arī izveidot vienotu politikas plānošanas, ieviešanas un finansēšanas sistēmu.Pēc Gavrilova teiktā, organizācijas plāno tikties ar politisko partiju vadībām, lai noskaidrotu, cik daudz šo partiju vadītāji saprot no sociālo partneru izstrādātajām reformu vadlīnijām un cik gatavi viņi ir iesaistīties to realizēšanā. "Tikai caur uzdrošināšanos mēs varam panākt Latvijas ekonomikas attīstību," uzsvēra LDDK prezidents.Jau ziņots, ka LDDK, LBAS un LPS vienojušās par strukturālo reformu vadlīnijām. Organizācijas iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā, ka strukturālās reformas nav notikušas plānveidīgi un iesaistīto pušu mērķi nav saskaņoti, LDDK, LBAS un LPS ir izvirzījušas skaidras vadlīnijas turpmāko reformu īstenošanai, lai izvairītos no krīzes padziļināšanās un veicinātu ekonomikas atveseļošanos.LPS dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. LDDK apvieno vairāk nekā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī lielākos uzņēmumus. LDDK ir arī viens no valdības sociālajiem partneriem.LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno 21 dalīborganizāciju un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS dibināta 1990.gadā.