Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā ir izvērtēts Augstākās izglītības padomes iesniegums par Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkto audita pakalpojumu likumību, pavēstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Prokuratūra konstatēja, ka iesniegums nesatur ziņas par faktiem, kas norādītu uz iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, veicot iepirkumu un noslēdzot līgumu ar Deloitte Latvia.
Tāpat tika izskaidrots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu iespējami pieļautu disciplinārpārkāpumu izskatīšanas kompetence un kārtība ir noteikta Valsts civildienesta disciplinārās atbildības likumā un par pārbaudē konstatēto Iepirkumu uzraudzības birojs jau ir informējis Izglītības un zinātnes ministriju. Ģenerālprokuratūra arī nekonstatēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija būtu deleģējusi Deloitte Latvia Augstākās izglītības padomes uzraudzības funkciju.
Jau ziņots, ka Augstākās izglītības padome (AIP) vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorkompāniju SIA Deloitte Latvia par AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" norises likumības un kvalitātes audita veikšanu.
AIP uzsver, ka iepirkumā, pilnvarojot SIA Deloitte Latvia veikt uzraudzības funkciju - auditēt AIP, tās īstenoto projektu, IZM valsts pārvaldes funkciju ir nodevusi privātpersonai. Tas esot klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta otrās daļas 3.punktu, proti, likums aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.
Tāpat AIP jau iepriekš vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM piemēroto iepirkuma procedūru no SIA Deloitte Latvia. AIP norāda, ka no IUB vēstules nepārprotami secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus kā juridiskās konsultācijas, ir pārkāpta spēkā esošā iepirkumus reglamentējoša likumdošana. Tādējādi, AIP ieskatā, apšaubāma varētu būt ne tikai pašas iepirkuma procedūras likumība, bet arī šīs procedūras rezultātā tapušais ziņojums.
AIP vērsa Ģenerālprokuratūras uzmanību arī uz citiem konkrētiem faktiem, piemēram, no sagatavotā ziņojuma par projektu ir skaidri saprotams, ka tās nav juridiskās konsultācijas, bet gan AIP, tās īstenotā projekta audits. AIP iesniegusi arī konkrētus dokumentus, kā arī detalizētu un normatīvajos aktos balstītu situācijas aprakstu.