Tutins aģentūrai LETA sacīja, ka saņēmis ģenerālprokurora atbildi, kur konstatēts, ka viņš nav nelojāls un nav saistīts ar personām vai organizācijām, kas būtu naidīgas Latvijai. Tomēr pielaide valsts noslēpumam netiek piešķirta uz iespējamu risku pamata, teica Tutins.
Deputāts norādīja, ka kopumā šis process par pielaides pieprasīšanu un lēmumu pārsūdzēšanu aizņēmis 11 mēnešus. Līdz vēlēšanām ir palikuši pieci mēneši, bet jaunajā sasaukumā pielaides deputātiem esot jāpieprasa no jauna, pauda Tutins, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ neredz jēgu vērsties tiesā.
Ņemot vērā šo lēmumu, Saskaņa plāno atsaukt Tutinu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas un viņa vietā virzīt Ivanu Klementjevu. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atgādināja, ka Klementjevs ir NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas biedrs. Līdz ar to viņam jābūt pielaidei valsts noslēpumam, pieļāva Urbanovičs.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) iepriekš atteica Tutinam pielaidi valsts noslēpumam, taču ģenerālprokuroram bija radušās šaubas par SAB lēmuma pamatotību un birojam tika uzdots veikt papildu pārbaudes. Arī pēc šīs pārbaudes SAB nolēmis nepiešķirt Tutinam pielaidi un viņš vēlreiz vērsās pie ģenerālprokurora.
Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums.
Tutins ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas biedrs, bet dalībai sēdēs ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.