Kā otrdien Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gadījumā, ja e-veselības sistēmas izmantošana ārstiem būtu obligāta no 1.decembra, valstī sāktos haoss.
Viņa sacīja, ka arī Valsts kontrole ir norādījusi, ka e-veselības ieviešanai nepieciešams sešu mēnešu pārejas periods, pēc kura veiksmīgas pabeigšanas varētu sākt obligātu sistēmas lietošanu.
Tāpat Kozlovska norādīja, ka nepieciešams Ministru kabineta noteikumos atrunāt arī pacientu datu drošību, kas pagaidām gulstas uz ārstu pleciem.
Šādu lauku ģimenes ārstu nostāju atbalsta arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Kā norādīja LĢĀA juriste Solvita Olsena, 200 asociācijas ārstu būtu gatavi sešus mēnešus e-veselību testēt un ziņot par novēršamajām kļūdām.
Sēdes laikā Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka veselības ministre Anda Čakša jau ir paziņojusi, ka ne tikai e-recepte, bet arī e-darbnespējas lapa no 1.decembra nebūs jālieto obligāti.
Savukārt vairākiem deputātiem radās šaubas par projektā ieguldīto Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) Mūrmanei-Umbraško jautāja, vai ieguldītie ES līdzekļi ir apdraudēti, uz ko viņa atbildēja, ka "šodien nav apdraudēti, bet par rītdienu redzēsim". "Atnāks" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tad "redzēsim", sacīja NVD vadītāja.
Kopumā Saeimas apakškomisija norādīja, ka neredz iemeslu neatbalstīt ģimenes ārstu asociāciju ieteikumu par sešu mēnešu pārejas periodu, kā arī solīja par to informēt Veselības ministriju.
E-veselības sistēma ir izstrādāta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, un sistēmas izmaksas ir 10,2 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka Čakša rosinās grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai no 1.decembra e-veselības sistēmas e-receptes un e-darbnespējas lapas noteiktu laiku vēl varētu lietot pilotprojekta veidā, nevis obligāti, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Šādas izmaiņas ļautu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām pakāpeniski apgūt jauno e-veselības sistēmu, saglabājot iespēju medicīnisko dokumentāciju - gan e-darbnespējas lapas, gan e-receptes - aizpildīt arī uz papīra veidlapām, kā līdz šim. Līdz ar to nebūtu apgrūtināta arī pacientu iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar ārstniecības iestāžu darbu jaunajā sistēmā, piemēram, nepietiekamas ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas zināšanas par e-veselības funkcionēšanu, skaidro VM.