Tā trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, diskutējot par problemātiku primārajā veselības aprūpē, sacīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Viņa norādīja, ka tā saucamo slimības lapu problemātika saistās ar sociālo stāvokli valstī kopumā. Darba devēji pārmet, ka slimības lapas ir tik viegli pieejamas, taču akmens darba devēju dārzā ir metams, jo strādājošie, bieži vien uzņemdamies slodzi pa 14 vai 16 stundām diennaktī, ārstus neapmeklē un sagandē veselību, un gadiem ilgi nemaz netiecas iegūt slimības lapas.
"Kad ierodas pacienti, kuri visu dzīvi slimības lapu nav ņēmuši, ārstam nav morālu tiesību šādiem pacientiem darba nespējas lapu nedot," teica Kozlovska.
Ņemot vērā bieži pausto kritiku saistībā ar darba nespējas lapām, ģimenes ārsti priecātos, ja to izrakstīšanu uzticētu konkrētiem speciālistiem, kas varētu labāk izvērtēt, kuriem pacientiem darba nespējas lapas dodamas un kuriem ne.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Arvils Ašeradens (Vienotība) arī piebilda, ka kopā ar ārstiem būtu jāanalizē dati, cik ilgs laiks nepieciešams dažādu slimību izārstēšanai. Ir labi zināms, ka arī dažādas amatpersonas visai bieži mēdz uz laiku nozust no savu pienākumu pildīšanas un paņem slimības lapu.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve Irina Homko norādīja, ka strādājošajiem pacientiem, kuri vēlas tikt pie ģimenes ārsta, bieži jāsaskaras ar problēmu, ka pie ģimenes ārsta nevar tikt uzreiz un reizēm jāgaida pat nedēļām ilgi. Tāpēc Veselības ministrijai būtu jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt savlaicīgu nepieciešamo izmeklēšanu. Pretējā gadījumā daļa strādājošo, piespiedu kārtā ilgstoši atliekot vizīti pie ģimenes ārsta, kļūst par hroniskiem slimniekiem.