Aptuveni 47% mediķu norādījuši, ka ir "pilnīgi neapmierināti" ar ministres darbu, bet 36% atbildējuši, ka ir "drīzāk neapmierināti".
Tikai 1% aptaujāto ir "pilnīgi apmierināti" ar veselības ministres veikumu, vēl 4% atbildējuši, ka drīzāk ir apmierināti nekā nav, bet 12% ģimenes ārstu nav varējuši novērtēt Circenes darbu.
Aptauja liecina, ka visbiežāk ģimenes ārstus Latvijas veselības aprūpē neapmierina sistēmas nesakārtotība, nepārdomātas reformas, nepietiekams finansējums un zems atalgojums. Mediķi atzīmējuši konkrētus trūkumus, piemēram, pieaugošo darba slodzi bez papildus resursiem, medicīnas pakalpojumu augstās izmaksas pacientiem, speciālistu nepieejamību, konkrētu analīžu neiekļaušanu profilaktiskajās apskatēs, pacientu zināšanu, izpratnes un atbildības trūkumu par savu veselību, ģimenes ārstu tiesisko neaizsargātību un pat kontrolējošie iestāžu represīvo raksturu.
93% ģimenes ārstu uzskata, ka veselības aprūpes finansējuma palielināšanu ilgāk atlikt nedrīkst un tam jau tuvākajā laikā ir jāpalielinās līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā norāda LĢĀA prezidents Pauls Princis, kamēr Latvijā privāto izdevumu daļa veselībai ir ļoti liela - 41,5%, turklāt 95,3% ir tieši iedzīvotāju "maksājumi no kabatas", valdības izdevumi veselības nozarei proporcionāli - gan no valdības budžeta, gan no IKP - katru gadu samazinās. Ja 2011.gadā finansējumu veselības nozarei veidoja - 3,6% no IKP, tad 2012.gadā - 3,5%, bet 2013.gadā - 3,1%. Savukārt, ja 2007.gadā valdības izdevumi veselībai bija 11,85% no visiem valdības izdevumiem, tad 2011.gadā tie bija 9,3%, 2012.gadā - 8,9%, bet 2013.gadā vairs tikai 8,7%.
"Veselības ministre Ingrīda Circene un valdība nav nodrošinājusi priekšnoteikumus veselības nozares ilgtermiņa attīstībai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām, un vienlīdzīgai pieejai veselības aprūpei visiem Latvijas iedzīvotājiem," pauž LĢĀA prezidents Pauls Princis.
Veselības ministre sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka labprāt jau šodien dubultotu finansējumu veselības aprūpes nozarei un trīskāršotu mediķu algas, tomēr tas nav iespējams. Circene atzīst, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams un noraida LĢĀA apgalvojumu, ka no Veselības ministrijas (VM) puses nekas netiek darīts nozares attīstības labā.
Vienlaikus ministre norāda, ka LĢĀA aptaujā iekļautais jautājums - "Vai Jūs piekrītat veselības ministres Ingrīdas Circenes plānam atlikt veselības aprūpes finansējuma palielinājumu uz 4,5% no iekšzemes kopprodukta 2014.gadā uz 2020.gadu?" - ir meli. Ministre skaidro, ka VM ir izstrādājusi jaunu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz, jau sākot no 2014.gada, pakāpeniski palielināt veselības nozares budžetu, līdz tas 2020.gadā sasniegtu 4,5% no IKP. Viņa arī atgādina, ka VM ir vērsusies valdībā, prasot papildu finansējumu nozarei jau šogad.
Circene aicina LĢĀA turpināt sadarboties ar VM, izstrādājot primārās veselības aprūpes attīstības plānu 2014.-2016.gadam. "Ieviešot koncepciju, varēsim stiprināt primāro veselības aprūpi," viņa uzsver.