Glābs bezcerīgos aizņēmējus. Varētu norakstīt parādus līdz 2008. gadam uzņemtajām banku saistībām

LB prezidents Mārtiņš Kazāks Dienai skaidro, ka tas attiektos uz cilvēkiem, kas uzņēmušies saistības pret komercbankām līdz 2008. gada nogalei, un tās tikušas nodrošinātas ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar nespēju tās segt zaudējis īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu. Latvijas Banka lēš, ka tas varētu attiekties uz 10 000 cilvēku.

IIN nebūs jāmaksā

"Šie cilvēki faktiski visu jau ir zaudējuši, taču viņiem vēl joprojām ir parādi, kurus komercbankas ir atzinušas par bezcerīgiem un norakstījušas, bet tiesiski nedrīkst vienpusēji dzēst, jo tādā gadījumā tie tiktu atzīti par ienākumiem, par kuriem jāmaksā IIN. Un bezcerīga parāda komercbankai vietā cilvēkiem rastos nodokļu parāds," norāda Kazāks. Lai izvairītos no nodokļu parāda, būtu nepieciešams speciāls likums, kas noteiktu, ka par norakstītajiem parādiem IIN nav jāmaksā. Kazāks sola, ka darbs pie likumprojekta izstrādes varētu sākties tuvāko nedēļu laikā.

Tāpat viņš bilst, ka "noteikti jāparedz iespēja bankām vērtēt parādnieku godaprātu, nevis atlaist parādus automātiski, un to nemaz nevar ar likumu uzspiest. Runājot par to, vai tas ir godīgi pret citiem, jāteic, ka šie parādnieki jau ir samaksājuši par savām kļūdām un faktiski zaudējuši visu. Vēlamies dot viņiem iespēju atgriezties ekonomikā. Tie ir vairāk nekā 10 000 cilvēku, kuri ir izstumti no ekonomikas un šo bezcerīgo parādu dēļ izvēlas būt ēnu ekonomikā vai emigrācijā. Būtiski, ka šāds solis neradītu nekādus zaudējumus vai izmaksas nevienam iesaistītajam – ne komercbankām, kuras uzskata šos parādus par bezcerīgiem, ne parādu ņēmējiem, ne valstij. Tieši otrādi – redzam potenciālu ieguvumu no būtiska cilvēku skaita veicināšanas atgriezties legālajā ekonomikā. Kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko".

Līdzdalība – kūtra

Lūgts vērtēt šo iniciatīvu, Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede norāda, ka krīzes laikā visi ir guvuši mācību, tāpēc papildu tirgus regulēšanas mehānismi šobrīd prasa rūpīgu lēmuma seku analīzi, kā tas ietekmēs abus tirgus dalībniekus – kredītu ņēmējus un kredītu devējus.