ĢMO briesmas

"Dzens>Padumjā Latvija Dažas rindas augstāk gan jūs nekautrējāties minēt piemēru ar žurkām. Tiesa, bez atsauces uz informācijas avotu." . Pameklējiet jandeksā "ГМО+крысы". Tur vairākas atsauksmes uz šo pētījumu. . Cien. Dzens - ja ĢMO ir nekaitīga, būtu zolīdi, ja to ražotāji mūs varētu pārliecināt - lūdzu te ir 1456 paaudzes ar drozofilām, kuras barotas tikai ĢMO vairojas un aug, tāpt 675 paaudzes ar pelēm, 356 paaudzes ar žurkām utt. NAV ŠO pētījumu :) Un nebūs.

Ieva! Diskusija ar tevi ir kļuvusi bezvērtīga, jo tu atsakies pieņemt sev netīkamus faktus, turklāt nemaz nelasi tekstus, par kuriem tiek diskutēts. Apskaties, kas tas ir par rakstu, kas ir autori un kur publicēts (Journal of Reproductive Toxicology), pirms izsaki nesaprātīgus apgalvojumus. Kas attiecās uz baktērijām, kas tievajā zarnā esot tikai slimiem cilvēkiem, es tavā vietā būtu aizgājis nokaunēties.

Vārdu sakot sanāk, ka tavi "pētnieki" ir krāpnieki un sadisti....Arī tāpēc krāpnieki, ka, lai runātu par kaut kā ietekmi, ir jāņem vesels pacients un arī tad nebūs ne vismazāko garantiju, jo, piemēram, onkoloģiskie sindromi sāk parasti izpausties ap 30 gadiem, nosacīti iedzimtie audzēji arī....Tāpēc lai mēģinātu apgalvot, ka ĢMO lietošana pārtikā izraisa vēzi, pirms pētījuma ir vismaz jāpārbauda visi šobrīd zināmie gēni: vai tie na mutējuši? Un nezināmo noteikti ir vēl daudz, daudz vairāk.....Dažādas deģeneratīvas slimības arī nosaka gēni- šis tas ir zināms, daudz vairāk ne....Vienīgi ar aterosklerozi ir sarežģītāk, taču ir zināmi gēni, kas veicina tās attīstību, un tā kā galvenais faktors ir regulāra pierīšanās, kombinācijā ar sēdoši/gulošu dzīvesveidu, tad atliek paņemt aknu un lielo asinsvadu materiālu: ja tajos ir parādījies kaut kas no ĢMO......Lai gan arī tad ir problēmas, jo ir liela atšķirība pat starp baktēriju un baktērijas ĢMO, tāpēc, ja apēstais ģenētiskais materiāls var tā lekt iekšā šūnās, tad ēst drīkst tikai mākslīgi uzsintezētas barības vielas, citādi tiksi gan pie cūkas, gan kāpostu, gan zivju, gan ābolu....ko nu kurš ēd gēniem....

Ja cilvēkam tievajā zarnā, kur ir pilns ar visdažādākajiem enzīmiem, dzīvo baktērijas, tad šis cilvēks ir lielās nepatikšanās un ir steidzīgi jāārstē, kamēr nav nomiris, tāpēc sēdēt un gadīt " a moš šīs baktērijas būs saņēmušas kukurūzas DNS" un cilvēks paliks impotents vai dabūs vēzi.....Jo aterosklerozi dabū tad, ja par daudz ēd, tai skaitā parasto kukurūzu.

Bt toksīns nesadalīts cilvēka asinīs var nonākt tikai, ja to injicē. Tātad tie tavi "pētnieki" krāpjas.

Ieva! Nav zināms, kā ar resnās zarnas baktērijām, bet cilvēka tievās zarnas mikroflorā ĢM sojas transgēns (EPSPS) ir jau "pārlecis": http://www2.ups.edu/faculty/amadlung/Plant_Phys_Bio332/Bio332_04_GMOdigestion.pdf

Ieva! Manuprāt Jūs kaut kur slīdat prom ar to savu "cūkas gēnu". ĢMO ļoti bieži tiek ievietoti reāli toksīni (Bt Cry1Ab ir tikai viens piemērs), kuru uzdevums ir kalpot par bioloģiskiem pesticīdiem.

http://en.wikipedia.org/wiki/Genetically_modified_food_controversies#Issues_with_Bt_maize

Ieva! Kā redzat no kanādiešu pētījuma rezultātiem (http://www.gmwatch.org/component/content/article/13142) - Bt toksīns tomēr nonāk asinīs nesadalīts. Tātad nevis jānoliedz acīmredzams fakts, bet jāuzdod jautājums - kāpēc tas tā notiek? Vai tikai nav tā, ka cilvēku gastroenterālajā sistēmā nav enzīma, kas efektīvi spētu sašķelt šo augsnes baktērijas toksīnu pirms tas paspēj uzsūkties asinsritē? Kā arī - uz kāda mārrutka pamata (grūti iedomāties, ka varētu bijusi izmantota zinātniskā metode) būvēti korporāciju kabatas zinātnieku iepriekš izteiktie apgalvojumi par Bt toksīna sadalīšanos sastāvdaļās 2 min. pēc nonākšanas kuņģī? Ja jums gadījumā nav zināms, korporācijas vienmēr ir noliegušas savu produktu toksicitāti, izmantojot korumpētus zinātniekus un viņu mārrutkainos pētījumus. Arī cigaretes vai, piemēram, DDT pēc šādu "zinātnieku" apgalvojumiem savulaik tika pasludināti par nekaitīgiem. (Sk. Oreskes, Conway. Merchants of Doubt). Tāpēc mans jautājums ir sekojošs - kad tiks pieņemts likums, kas noteiks, ka produktu pārbaudi nedrīkst veikt, pamatojoties uz ražotāju pašu finansētiem pētījumiem? Vai tas nebūtu tikpat loģiski, cik loģiski ir neuzdot izdarīt kriminālietu ekspertīzi apsūdzētā radiniekiem?

Dznen! Kā jūs domājat panākt, lai korporācijas atteiktos no lielākā ĢMO segmenta - roundap ready - ražošanas un pārdošanas?

Un par tiem ĢMO toksīniem: tomāta genomā iekombinēts cūkas gēns (esot bijusi tāda ideja) arī tomātā kalpos par pamatu to pašu olbaltumvielu sintēzei, kas tika sintezētas cūkā. Protams, tīri teorētiski tomāta enzīmi tos proteīnus var pārveidot, lai rastos toksīni, taču to ir elementāri pārbaudīt, jo nemaz tik daudz iespēju, kā proteīnu pārvedot nav....Turklāt, lai kā tas pārveidotos, ir nepieciešami receptori, pie kuriem tam piesaistīties....Vārdu sakot tas nav vienkārši, bet pārbaudīt ĢMO piemērotību uzturam tiešām var. Protams, pastāv iespēja, ka atklāsies kas jauns, taču tas arī par organismiem, kas ir modificējušies nejauši, tiek atklāts ļoti regulāri.

Savukārt ar tiem pētījumiem liela bēda ir tā, ka cilvēks ļoti maz zina par problēmām, ko piesien šo ĢMO lietošanai uzturā. Piemēram, ir konstatēts, ka tāds vienkāršs krūts vēzis ir saistīts vismaz ar 90 mutācijām, bet mēdz būt arī simtiem....Daļa pilda "pēdējo salmiņu" funkcijas, citas ir ļoti svarīgas....cik no tām ir iedzimušas, neviens nav pārbaudījis, kas īsti izraisa pārējās, neviens droši nevar pateikt....Nē, protams, teorētiski, ja paņem pietiekami lielu un pietiekami daudzveidīgu grupu, tad problēmām teorētiski nevajadzētu rasties, tikai kurš tad zina, kādi faktori ir jāņem vērā? Taču ir cilvēciņi, kam ar to pietiek, lai priecīgi iebļautos: a-hā, tātad, re, kas krūts vēzi izraisa!

Un par to, ka ļaunā DNS nez kur ielīdīs un velnszinko sastrādās- gadīties droši vien var viss kas, taču ja DNS spēj izturēt tievās zarnas nukleāzes un visus pārējos jaukumus, tad tās fragmentiem vienalga būtu jāatrodas izkārnījumos, savukārt, ja tā DNS tik vienkārši var lēkāt no viena organisma šūnām uz otra, tad vienkāršākais ceļš ir salēkt resnās zarnas baktērijās.....

Cik saprotu, tad B.thuringiensis ir cilvēkam absolūti nekaitīgs, jo mūsu zarniņās nav receptoru, lai šī organisma veidoto indi uztvertu, tāpēc tā vai nu tiek sadalīta līdz aminoskābēm, kuras organisms nu nekādi nespēj atšķirt no aminoskābēm, ko ir saņēmis no citiem produktiem, vai arī nonāk podā, jo proteīni ir pārāk lielas molekulas, lai no zarnām jebkur uzsūcas....