"Ja šāda veida, manuprāt, nepārdomāts piedāvājums būs, tad notiks masveida atvaļināšanās un to varēs nosaukt par bruņoto spēku gala sākumu," komisijas sēdē uzsvēra Graube.
Viņš pauda satraukumu ne tikai par plānotajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, bet arī par profesionāli sagatavotu karavīru atvaļināšanos pirms termiņa. Vēl vakar Graube esot saņēmis iesniegumu par atvaļināšanos no kāda 33 gadus veca kapteiņa, kurš paskaidrojis, ka ar armijā nopelnīto neesot spējīgs nomaksāt rēķinus un uzturēt savu ģimeni.
"Tieši šādu profesionālu cilvēku aiziešana rada lielākās bažas," sacīja NBS komandieris. Viņš norādīja, ka cilvēks armijai ir pats vērtīgākais, jo atšķirībā no civilajām valsts struktūrām bruņotajos spēkos cilvēkiem jāiegūst zināma izglītība un dienesta pakāpi nevar piešķirt tāpat vien.
Ņemot vērā minēto, svarīgs ir ne tikai budžeta pieaugums bruņotajiem spēkiem, bet arī iekšējās motivācijas sistēmas un karjeras izaugsmes attīstīšana, sacīja Graube.
Lai arī atsevišķas valsts struktūras ir aprēķinājušas, cik amatpersonu no tām aizietu nepārdomātas izdienas pensiju reformas rezultātā, NBS šādus aprēķinus nav veikusi, pēc komisijas sēdes atzina Graube.
Arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis norādīja, ka ministrija ir noskaņota pret Labklājības ministrijas sākotnēji izstrādāto reformu paketi. NBS dati liecina, ka pagājušajā gadā, pusēm vienojoties, no armijas aizgājuši 118 cilvēki.
Kā liecina NBS interneta mājaslapā pieejamā informācija, kopumā no dienesta bruņotajos spēkos pērn atvaļinājās 301 karavīrs un 578 zemessargi. Aptuveni 40% no šiem karavīriem izbeidza profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa pēc paša vēlēšanās, bet 19% atvaļināto karavīru neizturēja noteikto pārbaudes laiku.
Veselības stāvoklis atvaļināšanai no NBS par iemeslu bija 6% no visiem 2012.gadā atvaļinātajiem karavīriem, bet disciplīnas pārkāpumu dēļ tika atvaļināti 5% karavīru. 15% karavīru atvaļinājās rezervē, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, bet 12% - sasniedzot maksimālo vecumu.
Kā ziņots, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) lūgusi Ministru kabinetu pagarināt izdienas pensiju koncepcijas iesniegšanas termiņu no šī gada 1.marta līdz 1.septembrim. Viņķele atgādina, ka esošais koncepcijas piedāvājums neparedz izdienas pensiju atņemšanu personām, kas tās jau saņem, vai cilvēkiem, kas 2015.gada 31.decembrī pēc esošajiem regulējumiem būs nostrādājuši trīs ceturtdaļas no apdrošināšanas stāža, kas nepieciešams attiecīgās izdienas pensijas piešķiršanai.
zxc