LU to novērsa, izveidojot Zobārstniecības mācību klīniku, kas iemājoja Ekonomikas fakultātes telpās Rīgā, Aspazijas bulvārī. Tās atklāšanā šā gada februārī piedalījās gan izglītības ministre Ina Druviete, gan veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), mācību telpas atzīstot par labu esam.
Taču tagad sprunguļus LU zobārstniecības programmas riteņos met Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš ir arī IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas loceklis.
"Otras zobārstniecības studiju programmas atvēršana Latvijā ir pilnīga bezjēdzība," viņš Dienai norāda. Pamatojumu šādam uzskatam J. Vētra izklāstījis atklātā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), kā arī I. Druvietei un I. Circenei. Jāpiebilst, ka pie amatpersonām J. Vētra vērsies ne tikai kā licencēšanas komisijas loceklis, bet arī kā AIP priekšsēdētājs, norādot, ka valstī pietiekot ar vienu zobārstniecības studiju programmu, kas ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Tāpat J. Vētra pauž bažas par jauno zobārstu pārprodukciju un to, ka LU šai programmai nāksies piesaistīt docētājus no ārzemēm, jo teju visi vietējie speciālisti strādā RSU paspārnē.
LU rektors Mārcis Auziņš skaidro, ka zobārstniecības studiju programma iecerēta kā biznesa projekts - to plānots orientēt uz ārvalstu studentiem un mācības notiks angļu valodā: "Tādējādi pienesumu gūs Latvijas izglītības un ekonomikas joma, radot starptautisku atpazīstamību un pieprasījumu šeit studēt un dzīvot," pamato M. Auziņš. Taču J. Vētra uzskata, ka šī programma no studiju maksām vien pastāvēt nespēs: "Jebkurā gadījumā tur nāksies ieguldīt universitātes naudu, kas, manuprāt, ir pilnībā nepamatoti, jo LU ir valsts augstskola un tie ir publiskie līdzekļi." Uz iebildi, ka programmas nelicencēšanas gadījumā līdzekļi LU Zobārstniecības klīnikas izveidē būs bijuši ieguldīti nelietderīgi, J. Vētra atbild, ka, viņaprāt, LU vadībai pirms šāda soļa speršanas bija jākonsultējas ar saviem konkurentiem RSU Stomatoloģijas fakultātē. "Es jau pirms pāris gadiem ieteicu LU apvienot spēkus ar RSU, vienoties par programmas kopīgu īstenošanu un šos mecenātes līdzekļus sadalīt. Piemēram, LU tos varētu ieguldīt zobārstniecības rezidentūras vai pētniecības jomā, nevis taisīt otru programmu tukšā vietā." M. Auziņš gan uzsver, ka programmas izveidei netika izlietots ne cents valsts līdzekļu: "Tā ir mūsu atbildība - spēt šo to realizēt, un ne jau licencēšanas komisijai jāvērtē tās izdevīgums."
Tikmēr VM un IZM vērsušies arī RSU stomatoloģijas programmas mācībspēki, paužot bažas par konkurentu piedāvājumu. RSU pārstāvis Edijs Šauers Dienai norāda, ka labākais risinājums šajā situācijā būtu, ja abu universitāšu pārstāvji rastu sadarbības kompromisu un novērstu zobārstniecības studiju programmas dublēšanos.
LU vadība uzskata, ka Jānis Vētra nonācis interešu konfliktā, jo vienlaikus ir gan licencēšanas komisijas loceklis, gan RSU profesors un bijis arī šīs augstskolas rektors. "Jāņa Vētras atklātā vēstule pārkāpj jebkuras ētikas un saprātības normas - tur ir absolūti redzams interešu konflikts, turklāt, ja tur pausts viņa personīgais viedoklis, tad ir nekorekti to rakstīt uz AIP veidlapas un parakstīt kā šīs organizācijas priekšsēdētājam. No kolēģiem, kas strādā AIP, zinu, ka šis jautājums netika apspriests un ka tas nav visas padomes viedoklis," norāda M. Auziņš.
J. Vētra LU rektora viedoklim nepiekrīt: "No šīs programmas ieviešanas vai neieviešanas mans vai ģimenes locekļu materiālais stāvoklis nemainīsies. Tas, ka RSU uz pusslodzi strādāju kā anatomijas profesors - tādā gadījumā jau visu licencēšanas komisiju varētu uzskatīt esam interešu konfliktā."
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet trešdienas, 2.aprīļa, laikrakstā Diena!