Grib pieslēgties, bet neprot

Datori bez pamācībām

Publicējot rakstu sēriju Nepieslēgtie, Diena saņēma vēstuli, kurā seniors Bruno Bārs skaidroja, ka nesen iegādājies savu pirmo portatīvo datoru. Kungam iepriekš praktiskas pieredzes ar datoriem nav bijis. Pērkot datoru, viņš paļāvās, ka iekārtai, kā tas ierasts ar citu elektrotehniku, līdzi nāks pamācība, kas izskaidros iekārtas lietošanu. Tiem, kuriem ikdienā iznāk biežāk strādāt vai izklaidēties, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, būs zināms – vienā plānā grāmatiņā salikt skaidrojumu par visām datora iespējām un funkcijām ir neiespējami. Mūsdienās ražotāji līdzi gan drukātā, gan dažkārt diska (vai interneta saites formātā) iedod paskaidrojumu par datora pieslēgvietām, tehnisko specifikāciju un uzbūves specifiku. Tomēr grāmatiņā nebija Bāram noderīgu skaidrojumu par datora izmantošanu.

Neilgi pirms Dienas apciemojuma kungam dzīvoklī tika arī ievilkts internets, viņš parādīja interneta kabeli, kas aizvilkts līdz galdam, kur stāv dators. Jānorāda gan, ka kabelis konkrētajā gadījumā ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo datoram nav interneta kabeļa pieslēgvietas. Konkrēto modeli paredzēts izmantot ar bezvadu internetu. Bārs bija pārliecināts, ka dators nav pieslēgts tīklam. Ieslēdzot datoru, Diena secināja, ka meistars, kurš ievilka kabeli, bija pieslēdzis datoru nule uzstādītajam bezvadu tīklam, tikai to nebija paskaidrojis klientam. Samērā netālu ir bibliotēka, kur viņš varētu palūgt palīdzību, jo bibliotekāriem pēc valsts plāniem jākļūst par "digitālajiem
aģentiem". Tiesa, vēlāk telefona sarunā Bāram iedeva kontaktus kursiem, kuri sākšoties septembrī.

Izglītošanās ārpus mājas

Diena nolēma apskatīt izglītošanās iespējas, pievēršot uzmanību tam, ka Bāram ir invaliditāte un tādēļ grūtības pārvietoties. Kopumā izglītošanās iespējas ir, bet uz lielāko daļu vietu nāksies doties pašam – gan Rīgā, gan citviet Latvijā mēdz notikt kursi, kurus rīko gan bibliotēkas, gan dažādas biedrības, tostarp arī Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA). Izglītības centra vadītāja Līvija Marcinkēviča skaidroja, ka kursi tiek rīkoti dažādu zināšanu līmeņiem – sākot no nulles līdz specifiskākām lietām, piemēram, fotoattēlu uzņemšana un galeriju veidošana sociālajos tīklos. Dažkārt seniori, kas uzskata, ka grupā grūtāk iemācīties, mēdz nākt arī individuāli.

RASA ir pieejamas konsultācijas gan par viedo ierīču tehniskajiem, gan programmu jautājumiem. Komentējot gadījumu, kad cilvēks gados vēlas apgūt datora prasmes, bet veselības problēmu dēļ nevar doties uz kursiem, Marcinkēviča norādīja, ka izņēmuma kārtā arī iespējams vienoties par vizīti mājās. Pagaidām gan šāds pieprasījums nav bijis. Taču viņa aicināja visus, kam ir vajadzība, vērsties pie senioru alianses.

"Priecē, ka ir vēlme mācīties," norāda Marcinkēviča, sakot, ka vasarā aktivitāte ir zema, bet septembrī noteikti tiks veidotas grupas. Kā liecina informācija pilsētu, novadu un pagastu interneta vietnēs, datorapmācību kursi tiek rīkoti arī citviet Latvijā. Apmācībā tiek izmantota Lattelecom izstrādātā programma.

Ar digitāli aktīvu sabiedrību saistītie jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē. Ministrijā Dienai norāda, ka programmas Mana Latvija.lv. Dari digitāli! apmācītie digitālie aģenti varētu sniegt palīdzību. VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis sacīja, ka digitālo aģentu uzdevums ir cilvēkiem palīdzēt, vienlaikus viņus apmācot, lai nākamajā reizē tie jau spētu paši bez palīdzības izdarīt sev nepieciešamo.

Savukārt VARAM sabiedrisko attiecību pārstāve Anda Zaļepska skaidroja, ka ērtākais veids, kā uzzināt par izglītības iespējām, ir sazināties ar vietējo domi. Ministrijā arī norādīja uz dažādu iestāžu rīkotiem kursiem un programmām, kas paredzētas, lai gan seniori, gan citi interesenti spētu apgūt digitālās prasmes. "Neizejot no mājām un bez maksas var pieteikties Lattelecom digitālajā datorskolā Mācies pats!" iesaka ministrijā. 

Jāpiebilst, ka interneta rīku lietošanai datorprasmju apguvei ir nepieciešamas pamata zināšanas vai kāds izpalīdzīgs zinātājs. Tāpat jānorāda, ka kopumā Latvijā ar pieejamību digitālajām tehnoloģijām nav lielu problēmu, bet galveno izaicinājumu sagādā tieši prasmju trūkums.