Abi pagājušajā nedēļā mirušie bija vecāki par 50 gadiem un nebija vakcinēti pret gripu. Tāpat viņiem bija hroniskās saslimšanas un riska faktori, norāda SPKC. Arī janvāra sākumā mirušais gripas slimnieks nebija vakcinēts, kā arī līdztekus gripai viņam bija plaušu karsonis un kāda hroniska saslimšana.
Gripas izplatības intensitāte nedēļas laikā ir palielinājusies gandrīz trīs reizes. Ģimenes ārsti ziņojuši par 96 jauniem gripas gadījumiem jeb vidēji 86,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Vienlaikus vidējais gripas intensitātes rādītājs ir ievērojami zemāks nekā pēdējo piecu sezonu vidējie rādītāji šajā laika posmā.
No desmit monitoringā iekļautajām pilsētām aizvadītajā nedēļā jauni gripas gadījumi reģistrēti deviņās. Epidēmijas slieksnis pārsniegts Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Arī Rīgā saslimstība daudz neatpaliek no epidēmijas sliekšņa - reģistrēti 93,7 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Ar gripu slimo visu vecumu iedzīvotāji, tomēr augstākā intensitāte reģistrēta piecu līdz 14 gadus veciem bērniem, kam seko bērni līdz četru gadu vecumam.
Slimnīcās ar gripas diagnozi ievietoti 95 pacienti, no tiem 41 vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 21 - vecāks par 65 gadiem, bet 18 ir bērni līdz četru gadu vecumam. Savukārt vēl 11 cilvēki slimnīcā nonākuši ar gripas iztaisītu plaušu karsoni. Pavisam kopš gripas monitoringa sākuma ziņots par 212 stacionētiem gripas pacientiem un 46 pacientiem ar diagnozi gripas izraisītā pneimonija.
Kā vēstīts, SPKC prognozē, ka gripas aktivitāte tuvākajās nedēļās varētu pieaugt, taču, visticamāk, vīrusa intensitāte šogad būs zemāka nekā pērn.
Gripas zemāka intensitāte saistīta ar to, ka patlaban Latvijā visvairāk ir izplatīts B tipa gripas vīruss Yamagata, kurš Latvijā plaši izplatījies jau pagājušajā sezonā, un A tipa vīruss H1N1pdm09, kurš cirkulējis vairākās iepriekšējās sezonās. Šajā sezonā cirkulē dažādi A tipa un B tipa gripas vīrusi, un lielākā daļa no raksturotajiem gripas vīrusiem ir līdzīgi pagājušajā sezonā Eiropas reģionā cirkulējošiem gripas vīrusiem.