Grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā paredz atteikties no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.
Izmaiņas noteic, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā. Laulību noslēgs ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, ja netiks konstatēti likumā noteiktie šķēršļi.
Personas, kas vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt arī citās tam piemērotās telpās vai vietās. Pašreiz likumā noteiktajam ierobežojumam laulāt tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā mūsdienās vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā, pilī vai muzejā.
Likuma izmaiņas skars arī laulību šķiršanu. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēs šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas prasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.
Jaunajā likuma redakcijā plānots arī paplašināt katra laulātā atsevišķās mantas jēdzienu, nosakot, ka ar to saprot ne tikai Civillikuma 91.pantā uzskaitīto. Līdzšinējā tiesu prakse liecina, ka dotais uzskaitījums nav pilnīgs, piemēram, par atsevišķo mantu būtu jāuzskata arī tāda, ko viens no laulātajiem ieguvis pēc kopdzīves izbeigšanas.
Civillikums pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas tiks papildināts ar jaunu sadaļu par nākotnes pilnvarojumu, kas ļaus pilnvarotajam pārzināt personas lietas gadījumā, ja pilnvarotājs fiziskas saslimšanas, garīgu traucējumu vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju izteikt apzinātu gribu vai pārzināt savas lietas.
Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts ieviest arī ierobežotas rīcībspējas institūtu. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēja turpmāk tiks ierobežota tikai tādā apjomā, kādā šī persona nespēj apzināties un vadīt savu rīcību. Personas ar garīga rakstura traucējumiem rīcības spēju varēs ierobežot, ja tas nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Nosakot rīcības spējas ierobežojumu, tiesai būs jāvērtē, kādā apjomā aizgādnim jāpieņem lēmumi kopā ar aizgādībā esošo personu. Aizgādnim būs jāpalīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, lai viņš vārētu atjaunot rīcības spēju.
Ar izmaiņām tiek atcelti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulības. Paredzēts, ka, izbeidzoties aizbildnības attiecībām, aizbildnis varēs slēgt laulības ar aizbilstamo.
Likumprojekts arī precizē vairāku Civillikuma normu redakcijas, tostarp nosakot, ka persona ir rīcībspējīga, kamēr tiesa nav atzinusi pretējo. Personas darbības atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcības spējas ierobežojuma apmērā.
Apjomīgās izmaiņas Civillikumā nepieciešamas, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas ir novecojušas un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Ar grozījumiem tiks novērstas problēmas pašreizējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskā komisija izskatījusi 128 iesniegtos priekšlikumus. Par grozījumiem Civillikumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.