Proti, tiek paredzēts, ka valsts sekretāri un iestāžu vadītāji amatā nevarēs būt vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas, valsts sekretāriem būs iespēja par ministru sūdzēties tiesībsargam, un tiek rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Tā pamatā būtu ministra vai Ministru prezidenta pamatots lēmums, ka starp viņu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība. Balstoties uz šādu vērtējumu, Valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Šādā gadījumā valsts sekretāram izmaksājams atlaišanas pabalsts trīs mēnešalgu apmērā.
Jāatgādina, ka gada sākumā tapa valsts augstāko ierēdņu vēstule, ko parakstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kā arī 11 ministriju valsts sekretāri, ieskicējot problēmas valsts pārvaldē. Vēstulē cita starpā norādīts: "Valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus. (..) Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai. Un šīs prakses maiņas mērķis nav tikai valsts sekretāru un citu iestāžu vadītāju aizsardzība pret iespējamo politisko izrēķināšanos, bet arī negāciju samazināšana ap valsts pārvaldi kopumā."
Vēstule tapa kā reakcija uz toreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) rīcību, atlaižot ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš protestēja pret ministra vēlmi uzņēmuma Latvenergo padomē iecelt savu padomnieku Pāvelu Rebenoku. Jāteic, ka Latvijas politiskajā vēsturē valsts sekretāru izraudzīšanās pēc politiskajām simpātijām ir notikusi gana bieži. Iespējams tādēļ atsevišķi eksperti pat pauž, ka Latvijā ir nevis profesionāls, bet politisks civildienests.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ejot uz šo amatu taču zin,