Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.
"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.
Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.
Vienlaikus Gulbe arī atzīmēja, ka situācija mainās ļoti strauji līdz ar dažādām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem. "Tiklīdz kādā reģionā notiek "dabas brīnumi", tas atstāj ietekmi uz pārtikas cenām. Prognozēt, kas būs turpmāk, nav iespējams, jo pasaulē situācija mainās ļoti strauji. Mēs nezinām, kā atrisināsies Izraēlas-Irānas, Palestīnas situācija, kāda un cik ātra palīdzība būs Ukrainai, tas ļoti daudz ko izšķir," viņa sacīja, vienlaikus piebilstot, ja situācija ir apmēram tāda kā tagad, bez lieliem satricinājumiem, pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī.
Viņa gan arī atzīmēja, ka cenas kādai grupai, protams, var nedaudz pieaugt, jo jau tagad ir zināms, ka kakao un šokolāde noteikti nebūs lētāka, jo izejvielas cena ir kāpusi trīs reizes, taču tas nenozīmē, ka visām konfektēm tagad būtu jāmaksā trīs reizes vairāk, jo tās nesastāv no 100% šokolādes.
"Es ceru, ka cenas paliks tādas, kādas tās tagad ir, ar nelielu tendenci uz augšu, jo tomēr resursu pieejamība nepaliek lielāka un arī zaļais kurss to visu nedaudz bremzē. Pasaulē iedzīvotāju skaits aug, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nepalielinās. Jauno moderno tehnoloģiju ieviešana, automatizācija palīdz pārtiku ražot lētāk un vairāk, kā arī palīdz jaunie zinātnes sasniegumi par pārtikas audzēšanu urbāni un laboratorijās. Šīs tendences ir tās, kas neļauj pārtikas cenām uzkāpt debesīs," skaidroja Gulbe.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā pārtikas cenas vairāk ietekmē darbaspēks un pirktspēja.
"Mani gan satrauc, gan vēlētos, lai pārtikas cenas nekrīt, jo viens no iemesliem, kādēļ tās varētu samazināties, ir ekonomikas recesija un stagnācija. Jau dzirdam runas, ka valdībai varētu būt jāmazina budžets, kas nozīmē mazākas algas. Ceru, ka tas nenotiks, un ceru, ka pārtikas cenas nesamazināsies tādēļ, ka ekonomiskā situācija ir kļuvusi ļoti slikta. Ceru, ka tas tā nebūs un kopumā cenas paliks aptuveni esošajā līmenī," pauda Gulbe.
Viņa atzīmēja, ka Latvijā gandrīz neviens produkts nav tāds, kas 100% būtu ražots no vietējām izejvielām. "Mēs varam kaut ko izaudzēt, bet iepakojums nāk no citas vietas, kādas produkta sastāvdaļas no vēl kādas vietas. Ļoti daudz kas vairs neiet pa Sarkano jūru, bet apkārt kontinentam, kas nozīmē, ka kļūst dārgāks. To izjūt visi un tas atstāj iespaidu. Situācija pasaulē ir ļoti trausla, nestabila un nezināma. Ja viss ir tā, kā šodien, tad tuvākajā laikā cenām vajadzētu palikt esošajā līmenī, bez straujiem lēcieniem vienā vai otrā virzienā," teica Gulbe.