"Kooperācijai īsti neuzticos. Strādāju patstāvīgi un kooperatīvos neiesaistos, jo nav bijusi veiksmīga pieredze kolektīvās saimniekošanas formās. Kooperatīva darbības forma tirgus apstākļos nav pietiekami dinamiska, lai konkurētu ar privāto īpašnieku," sacīja bijušais politiķis, piebilstot, ka kooperatīvi tomēr var ietekmēt tirgu, cīnoties par zemnieku interesēm.
Bērziņa īpašumā ir zemnieku saimniecība Delles, kas ar 774 000 latu pašu kapitālu ierindojas 27.vietā vērtīgāko zemnieku saimniecību sarakstā, pēdējos gados strādājot ar vismaz 100 000 latu peļņu. Saimniecībai ir 1000 hektāru zemes, divas kūtis 350 slaucamām govīm, graudu kalte ar 1000 tonnu tilpumu, divi lieli tehnikas un graudu angāri, kā arī tehnikas parks - desmit traktori, divi kombaini un citas vienības.
Bērziņš sacīja, ka saimniecībā saražoto pienu bez starpnieku līdzdalības pārdod lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.
"Apmēram 12 gadus pienu nodevām AS Rīgas piensaimnieks, patlaban nododam AS Valmieras piens. Esam viens no lielajiem piegādātājiem, kas divās dienās var nodot no piecām līdz astoņām tonnām piena. Pēc tādiem piegādātājiem pārstrādātāji stāv rindā, līdz ar to mums nav jālūdzas, lai kāds paņem. Savukārt graudus izaudzējam gadā apmēram 1500 tonnas sezonā, puse ir pašu vajadzībām, un apmēram tikpat pārdodam uzpircējiem," sacīja Bērziņš.
Jautāts, kā izdodas veiksmīgi saimniekot uz kopumā diezgan panīkušā lauku fona, Bērziņš sacīja, ka veiksmes pamats ir risku dalīšana.
"Savulaik, 1998.gadā, sākām ar vairākiem sektoriem - audzējām cukurbietes, kartupeļus, turējām aitas, cūkas, piena govis, nobarojamos liellopus. Tomēr drīz sapratām, ka vajag specializēties, un palikām pie piena lopkopības un graudkopības, līdz ar to pašiem ir sava lopbarība. Paplašināties gan nedomājam, jo apkārt lielākoties zemes apstrādātas, turklāt paplašināšoties būs vajadzīgas nopietnas investīcijas. Lauksaimniecība ir joma ar augsta kapitāla ietilpību - jo lielāks ir saimniecības ražošanas apjoms, jo lielāki ieguldījumi un arī - iespējamie zaudējumi," klāstīja Bērziņš.
Viņaprāt, situācija patlaban laukos nav tik slikta, kā tas publiski izskanot.
"Jēkabpils pusē, kur dzīvoju, laukos nemaz tik slikti neizskatās. Cilvēku gan nav daudz, tomēr neapstrādātu zemju nav. Tas tādēļ, ka mūsdienu tehnoloģijas prasa lielākus laukus. Ja ir jaudīga tehnika, nevari piecos hektāros saimniekot, minimums vajag vienlaidus desmit hektārus. Lai kā gribētos lepoties ar saimniecību, jāatzīst, ka tiešā tās vadība ir sievas rokās, jo viņai ir finansistes izglītība un izcilas menedžeres talants. Galvenais - mans vārds, bet nopelns ir cilvēkiem, kas reāli strādā. Pats šad tad ar traktoru izbraucu, tā šogad pats graudus izvedu no lauka, bet kopumā atkarībā no sezonas algojam 13-20 cilvēkus," sacīja ekspolitiķis.
Bērziņš 1998.gadā bija viens no Tautas partijas dibinātājiem, saņemot biedra karti ar pirmo numuru. Viņš ir bijis Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, kā arī ieņēmis finanšu ministra un veselības ministra amatus Andra Šķēles un Aigara Kalvīša vadītājās valdībās. 2006.gadā Bērziņš no aktīvās politikas aizgāja, savukārt 2010.gadā izstājās arī no Tautas partijas, pamatojot lēmumu ar ideju izsīkumu partijas iekšienē un sava veselības stāvokļa pasliktināšanos.