Cietusī bija kāda 67 gadus veca sieviete Talsu novadā, kura apdegumus guvusi, ālantes lapas uzliekot uz ceļgala ārstējošos nolūkos pret locītavu sāpēm, ziņo Bukša.
Sieviete no auga lapu sulas guvusi smagu sejas, roku un ceļgala apdegumu. NMP dienesta mediķu brigāde pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušo nogādājusi Valsts apdegumu centrā Rīgā.
"Jāpiebilst, ka atsevišķu medikamentu izgatavošanā tiek izmantotas ālantes auga saknes. Arī senāk ārstniecības nolūkā cilvēki lietojuši ālantes sakni tinktūrās, taču nav ziņu, ka ārstniecības nolūkā būtu lietotas auga lapas, kā to bija mēģinājusi darīt cietusī sieviete," skaidro Bukša.
Jau ziņots, ka jūnija sākuma tika reģistrēts šogad pirmais neatliekamās palīdzības izsaukums, kad gūts smags apdegums no latvāņiem. Negadījums notika Neretā, kur kādam 16 gadus vecam jaunietim pēc saskares ar latvāņiem uz ķermeņa vietās, kas nebija nosegtas ar apģērbu, sāka parādīties apsārtums un čūlas. NMP dienesta brigāde zēnu nogādāja slimnīcā.
"Parasti problēmas ar latvāņu atpazīšanu ir bērniem un tūristiem, taču nereti cieš arī pieauguši cilvēki, nejauši nolaužot latvāni. Aicinām iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem un pasargāt bērnus no saskarsmes ar latvāņiem," sacīja Bukša.
NMP dienesta mediķi brīdina būt piesardzīgiem cīņā ar latvāņiem, jo, šo augu sulai nokļūstot uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē rodas smagi ķermeņa apdegumi, dažkārt arī anafilaktiskais šoks.
Kā ziņots, šogad latvāņi izplatīti jeb invadēti 98 Latvijas pilsētās un novados, visvairāk ar latvāni invadēti ir Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas un Viļānu novads. Visplašāk latvānis izplatījies Barkavas, Vaives un Pilskalnes pagastā.
Valsts augu aizsardzības dienests veicis invazīvā auga - Sosnovska latvāņa - izplatības monitoringu, kurā uzmērīti 10 230 hektāri ar latvāni invadēto teritoriju, un dati iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Invazīvo augu sugu izplatības datubāzē.