Hakeri izdzēsuši portāla kompromat.lv arhīvu

cerams,rezerves kopijas tomēr ir sagatavojuši?neticu,ka tu strādā iesācēji....

Pēdas nepārprotami ved uz smirdīgo Kremļa ķēķi!

Kam ta vēl šaubas, ka KGB jaunā paaudze - Putina gvarde aktīvi strādā, iesaistot hakerus, labi ka to redaktoru nenozāļoja, vai nepiekāva, Politkovskas u.c. žurnālistu piemērs nav tālu jāmeklē.

3) Ir liela iespējamība, ka jau tuvākajā laikā var notikt liela apjoma kiberuzbrukums kādai valstij vai starptautiskajai organizācijai, intervijā aģentūrai BNS atzina ASV Kiberaizsardzības pavēlniecības komandieris ģenerālis Kīts Aleksanders. "Domāju, ka iespējamība ir liela. Vienmēr pastāv kiberuzbrukuma draudi valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Neviena valsts vai organizācija nav no tā pasargāta. Tādēļ ir tik svarīgi, lai valstis un organizācijas veic pasākumus vitāli svarīgās infrastruktūras un informāciju sistēmu pasargāšanai no šādiem uzbrukumiem," Aleksanders teica, atbildot uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka atkal var notikt tādi uzbrukumi, kādus 2007.gadā piedzīvoja Igaunija vai gadu vēlāk - Gruzija. ASV ģenerālis, kas bija ieradies vizītē Igaunijā, pauda pārliecību, ka risks pastāv gan valsts, gan privātajā sektorā. 2007.gadā pēc padomju karavīru pieminekļa - Bronzas kareivja - pārvietošanas Tallinā pret Igauniju tika veikti masveidīgi kiberuzbrukumi. Pēc šim notikumiem Tallinā tika izveidots īpašs NATO centrs kiberdraudu novēršanai. Oficiāli Tallina uzstāj, ka 2007.gada nekārtību laikā kiberuzbrukumus Igaunijai organizēja Krievija, taču Maskava to noliedz. Pēc 2008.gada 8.augusta, kad sākās Krievijas un Gruzijas karš, pret Gruzijas interneta serveriem ilgstoši tika vērsti kiberuzbrukumi, domājams, no Krievijas. Tātad TOREIZ: KRIEVIJA pret IGAUNIJU, KRIEVIJA pret GRUZIJU. ŠODIEN: KRIEVIJA pret LATVIJU.

Vēsture ... 1) Igaunijas Valsts informācijas sistēmu attīstības centrs trešdien paziņoja, ka otrdienas vakarā plkst.23 sācies un joprojām notiek plaša mēroga kiberuzbrukums Igaunijas informācijas sistēmām. Uzbrukuma galvenais mērķis ir valdības institūciju interneta lapas un datu pārraides tīkli. "Viens no kiberuzbrukuma mērķiem ir Igaunijas valsts institūciju un mediju datu pārraides tīklu bloķēšana, lai neļautu ārpus valsts izplatīties patiesajai informācijai," sacīja Igaunijas valdības informācijas konsultants Martins Jaško. Uzbrukums īpaši neskar Igaunijas iedzīvotājus. Valsts informācijas sistēmu attīstības centrs cenšas atvairīt uzbrukumu un nodrošināt, ka ārvalstīs internetā būs iespējams saņemt informāciju par notiekošo Igaunijā. Kā ziņots, Igaunija pēc Bronzas kareivja monumenta pārvietošanas jau piedzīvoja hakeru uzbrukumu un vairāki uzbrukumi Igaunijas valdības interneta mājaslapām tika veikti no Krievijas administrācijas birojiem, ieskaitot prezidenta Vladimira Putina biroju. 2) "Igaunija atbalsta un kopš 2007.gada popularizē principu, kas paredz, ka attieksmei pret kiberuzbrukumu un fizisko uzbrukumu jābalstās uz vienas un tās pašās konceptuālās bāzes," aģentūrai AFP teica Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs. "Ja kiberuzbrukumi nodara būtisku ekonomisko kaitējumu, grauj sabiedrības funkcionēšanu un rada cilvēku zaudējumus, tiem jākļūst par nacionālās drošības jautājumu un mums uz tiem attiecīgi jāreaģē," piebilda Lārs. Igaunija izvirzījusies kiberaizsardzības pirmajās rindās ne vien tāpēc, ka tajā ir plaukstošs IT sektors, bet arī rūgtās pieredzes dēļ. 2007.gadā Igaunijas oficiālās un banku interneta vietnes cieta pēkšņos uzbrukumos, kuros tika vainoti Krievijas hakeri, kaut gan Maskava noliedza jebkādu saistību ar tiem.