Valstij ķeroties klāt imigrācijas politikas izstrādei, Hazans iesaka izmantot Eiropas un pasaules labākās prakses paraugus, kas jau ir izanalizēti un apkopoti. Imigrācijas politikai ir jāparedz vienkāršas procedūras, informācijai jābūt viegli pieejamai un vienkārši pasniegtai, jābūt draudzīgai attieksmei, pārdomātai imigrantu izvietošanas taktikai un reālam atbalstam integrācijai mūsu sabiedrībā.
Kā labi īstenotu imigrācijas politikas piemēru Hazans minēja Kanādu, kur izdevies piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo viņu imigrācijas politika bija uz to vērsta. Turpretī ASV imigrācijas politika bija orientēta uz ģimeņu apvienošanu, uz politiskajiem bēgļiem. "Tāpēc arī ASV patlaban ir problēmas ar nelegālajiem imigrantiem, un imigrantu kvalifikācijas līmenis kopumā ir zemāks nekā Kanādā," secināja eksperts.
Atverot Latviju ārvalstu strādniekiem, Hazans paredz, ka vairāk cilvēku varētu ieplūst no bijušajām padomju republikām, jo šo valstu iedzīvotājiem ir vieglāk integrēties, sākotnēji ir vieglāk komunicēt krievu valodā, ir līdzīga mentalitāte utt. "Cilvēkiem no Ukrainas vai Moldāvijas ir vieglāk saprast dzīvi Latvijā nekā cilvēkam no Ziemeļāfrikas valstīm.''
Viņš norādīja, ka Ukraina, Moldāvija un Baltkrievija desmit gadu laikā vēl neiestāsies Eiropas Savienībā (ES), tāpēc šo valstu iedzīvotājiem nebūs legālu iespēju dabūt darbu vecajās ES dalībvalstīs. Pēc Hazana domām, Latvija ir alternatīva, ko daži uztvers kā tiltu uz veco Eiropu.
"Tie var būt gan kvalificēti darbinieki, gan arī mazkvalificēti, jo šajās valstīs algu līmenis ir stipri zemāks nekā Latvijā. Kvalificēto darbaspēku no šīm valstīm varētu piesaistīt dzīves kvalitāte Latvijā, kas atšķirībā no citām postpadomju valstīm, kuras nav ES, ir kopumā augstāka, tās piedāvā brīvas ceļošanas iespējas u.c. labumus," sacīja Hazans.
Vaicāts, vai Latvijai pastāv iespēja izvairīties no imigrācijas, Hazans norādīja, ka aizbraukušo ir tik ļoti daudz, ka demogrāfijas problēmu risināšanā ar vienu instrumentu nepietiks - nedz ar emigrantu atgriešanu, nedz dzimstības palielināšanu, nedz ar imigrācijas liberalizēšanu.
"Visi instrumenti kopā var kompensēt darbaspēka trūkumu, bet nerisinās problēmu kopumā. 200 000 aizbraukušu cilvēku ir ļoti daudz, bet atgriezties plāno vien mazāk nekā 10%. Ja valsts izstrādātu kādu speciālu programmu, varbūt piecu septiņu gadu laikā atgūsim 40 000 cilvēku. Un tas jau būs ļoti labi," stāstīja Hazans.
Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.
Hazans šogad ieguva Ekonomistu apvienības 2010 Spīdolas balvu ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.