Kad biju jauns, likās ka apsolītā zeme, paradīze, ir ārzemes. Tagad apsolītā zeme man ir vēsture. Vajag cilvēkam kādu utopisku vietu galvā, kur atveldzēties, izjust pašcieņu. Kādreiz tā bija ārzemēs, tagad man šo lomu pilda XIX gs., XX gs. pirmā puse. Tā liekas daudz vairāk cilvēka pašcieņu nepazemojoša vide," saka A.Hermanis."Saprotu, ka ir izaugusi paaudze, kas nesaprot krievu valodu. Bet JRT nebūs tas, kas piemērosies stulbam skatītājam," uzsver režisors. Viņaprāt, jauniem cilvēkiem Latvijā vajadzētu ne tikai zināt krievu valodu, bet vēl kādas trīs valodas iemācīties. "Es arī tagad mācos valodas. Kā teikusi Valentīna Freimane, katram kulturālam eiropietim jāmāk lasīt angļu, vācu un franču valodā. Ar krievu valodu ir dīvaini, kā tas šķībi ir aizgājis. Mana sievasmāte, kurai ir privātais bizness, teica, ka diemžēl nevar pieņemt darbā latviešu jauniešus, kuri nezina krievu valodu. Krievu jauniešiem ir priekšrocības, jo viņi prot abas valodas: latviešu un krievu. Vecākiem jācenšas bērniem dzīt valodas iekšā," uzskata A.Hermanis.Runājot par politiķu pieņemto konceptuālo lēmumu piešķirt finansējumu JRT remontam, A.Hermanis tam netic: "Stop, stop! Tādus konceptuālus politiķu lēmumus esmu dzirdējis jau vairākkārt. Pagaidām nav ne projekta, ne ciparu, tas ir ar dakšām ūdenī. JRT ir vienīgais valstī, kas jaunajos laikos nav remontēts. Kāpēc? Acīmredzot nevienam neesam politiski izdevīgi. Nesaprotu Latvijas medijus, kāpēc viņi to nepasteidzina. Sešdesmit gadu nav bijis remonta, un neticu, ka būs."
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!