Kopumā ministrijas pieprasījušas par 252 miljoniem latu vairāk nekā pērn, un pieprasīto papildu līdzekļu apjoms desmitkārt pārsniegs budžeta iespējas, tādējādi solot sīvu cīņu starp politiskajām partijām.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas ir par ministriju jauno politisko iniciatīvu vērtēšanu atbildīgā iestāde, atzīst, ka no ministrijām saņemtos budžeta pieprasījumus vēl tikai vērtē, bet jau tagad ir skaidrs, ka ministriju vēlmes pārsniedz pieejamo fiskālo telpu. «Nevēlamies priekšlaikus musināt cilvēkus, tāpēc konkrētus skaitļus neuzņemamies komentēt līdz jūlija beigām, kad kopīgi ar Finanšu ministriju beigsim vērtēt iesniegtos priekšlikumus,» atklāja PKC pārstāve Elīna Krūzkopa.
Būtiskākais prognozētais papildu līdzekļu pieprasījums laikā kopš Dienas iepriekš veiktā ministriju vajadzību apkopojuma ir nācis no Iekšlietu ministrijas, kura aprēķinājusi, ka no nākamā gada budžeta vēlēsies papildu 58,1 miljonu latu. No šī apjoma 5,5 miljoni latu paredzēti iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo garantiju un veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, 9,2 miljoni latu - ugunsdzēsības transporta iegādei, 1,5 miljoni latu - iekšējās drošības biroja izveidei, 1,1 miljons latu - informācijas sistēmām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija papildus pieprasījusi 28,2 miljonus latu, no kuriem 10,05 miljoni paredzēti kā dotācijas pašvaldību investīcijām, 4,5 miljoni - vides monitoringa nodrošināšanai, 2,59 miljoni latu - kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem liegumos un aizsargājamās teritorijās.
Arī Zemkopības ministrijas iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas veido būtiskas izmaksas - 12,9 miljonus latu, no kuriem lielākais finansējums - 4,17 miljonu latu - meža ugunsgrēku uzraudzībai nepieciešamā transporta iegādei, 2,43 miljoni latu - ES kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešanai, 1,52 miljoni latu - pārtikas un veterinārās uzraudzības stiprināšanai. Tieslietu ministrija nākamgad cer uz papildu līdzekļiem 8,36 miljonu latu apjomā, paredzot tos notiesāto resocializācijai, probācijas programmu darbībai un valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Ārlietu ministrijā papildu 16 miljonu latu izdevumus veidos tēriņi, kas saistīti ar Latvijas gatavošanos ES prezidentūrai.
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!