No iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, 55% apmierinātu pensija virs 600 latiem; no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, 80% apmierinātu pensija virs 400 latiem; no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% būtu apmierināti ar pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, visi vēlētos saņemt lielāku pensiju.
Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem.
"Aptaujas rezultāti liecina, ka 13% iedzīvotāju paši veido uzkrājumus privātajai pensijai pensiju 3. līmenī, bet 58% iedzīvotāju norāda, ka veic uzkrājumus vecumdienām pensiju 2. līmenī, maksājot sociālo nodokli. Likumdošanu izmaiņu dēļ, kad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju 2. līmenī šogad ir dubultota no iepriekšējiem 2% līdz 4%, tas ieņem nozīmīgāku lomu nākotnes pensijas kapitāla veidošanā, un tādēļ vēl jo vairāk nepieciešams izturēties pret to atbildīgi un pārdomāti izvēlēties, kam uzticēt šī kapitāla pārvaldīšanu," tā J. Jērāne.
Iedzīvotāji izmanto ne tikai tādus zināmus uzkrājumu veidus kā pensiju 2. vai 3. līmenis. Maza cilvēku daļa uzkrājumus vecuma pensijai veido arī, ieguldot līdzekļus zeltā (1%) vai vērtspapīros (1%), kā arī izmanto ārvalstu pensiju ieguldījumu programmas (2%).
Reģionu iedzīvotāji vairāk (7%) iegulda nekustamajā īpašumā nekā iedzīvotāji Rīgā (3%), kā arī salīdzinoši vairāk izmanto ārvalstu pensiju ieguldījumu programmas (attiecīgi 3% un 1%), kamēr vairāk Rīgas iedzīvotāju krāj depozītā (attiecīgi 1% un 5%). Aplūkojot pensijas uzkrājumu paradumus starp dzimumiem, vērojams, ka vīrieši vairāk nekā sievietes uzkrāj skaidru naudu un iegulda nekustamajā īpašumā.