Iedzīvotāji vēlētos saņemt lielāku pensiju nekā alga

lai saņemtu lielāku pensiju, jāmaina pensiju sistēma , jāmācās par pensiju domāt jau no skolas sola un godīgi jāstrādā. Pensijai jāsastāv no 3 daļām, kā tas ir mums, tikai mums šis 3-kāju vai 3-balstu modelis ir izkropļoti ieviests - daļa kopēta bez jēgas, daļa noteikumu mainīta uz slikto pusi, kā parasti. Normālais 3-balstu modelis ir sekojošs: 1. kāja - valsts - visiem maksā vienādu, nelielu pensiju, piem. LV tas varētu būt 160-200 LVL. Tie, kuru darba stāžs ir piem. 40 gadi, to saņem pilnībā, neatkarīgi no tā, kādā vecumā sasniegts šāds darba stāžs, kaut vai 56 gados. Tie, kuru darba stāžs iestājoties pensijas vecumam (65-70) ir mazāks par 40 gadiem, saņem procentuāli mazāk. Latvijā Sievietēm katra bērna-godīga nodokļu maksātāja izaudzināšana līdz 25 gadiem, būtu jākompensē ar 5 gadu darba stāžu, jo mums vēl nav modeļa "vīrs apgādnieks, sieva - mājsaimniece" un ir slikta demogrāfiskā situācija. 2.-kāja – darba devēja nodokļi. Darba devējs maksā par katru darba ņēmēju sociālo nodokli, ko krāj katram individuāli, resp. lielāka alga – lielāks nodoklis, lielāks uzkrājums. Individuālie komersanti šo nodokli par sevi maksā paši. Šo naudu sāk izmaksāt sasniedzot vecuma pensijas vecumu. Izmaksas ir limitētas – viss uzkrājums sadalīts uz sagaidāmā dzīves ilguma gadiem. Tā tas (apmēram) notiek arī pie mums. Atšķirības – pirmkārt, mums ir sajaukta kopā valsts obligātā minimālā pensija ar uzkrājumiem no sociālā nodokļa maksājumiem un 2. Pensiju līmeni. Otrkārt, šo uzkrājumu pārvaldīšanas izmaksas ir nenormāli augstas, pārvaldītāju atbildība – nekāda, nav noteikts garantētais ieguldījumu pieaugums, tādēļ pārvaldītājs var nesodīti un nekompetenti eksperimentēt, riskēt, pat pazaudēt, bet par to vēl atļaujas iekasēt administrēšanas izmaksu komisijas. 2. Pensiju līmeņa pārvaldīšana bija jāuzņemas valsts kasei vai stingri regulētiem ieguldījumu pārvaldītājiem ar obligātu savas darbības apdrošināšanu, kas segtu zaudējumus, ja pārvaldītājs nespēj nodrošināt garantētu ieguldījuma pieaugumu. Apkalpošanas izmaksas bija jāpiesaista darbības rezultātam. 3.-kāja – personīgie uzkrājumi, mums - 3. Pensiju līmenis. Šie uzkrājumi tiek mantoti, to veidošanas kapitāls netiek aplikts ar nodokļiem un tikai šo uzkrājumu pārvaldītāju un ieguldījumu veidu var brīvi izvēlēties pats uzkrājējs. Izmaksas no šiem uzkrājumiem arī tiek limitētas, bet daudz mazākā mērā, kā izmaksas no 2. Līmeņa. 4.-kāja – pabalsti. Ar šai jomā varētu vēlēties uzlabojumus - invaliditātes pabalsti mums ir pārāk zemi, toties sociālie – pārāk augsti un nestimulē strādāšanu. Pabalstu sistēma nav fleksibla un nespēj pielāgoties īslaicīgās grūtībās nonākušo atbalstam, kuri formāli neatbilst noteiktajam trūcīgā statusam, bet kuriem būtu vajadzīga palīdzība. Šādiem cilvēkiem varētu ieviest t.s. atmaksājamos jeb kredīta pabalstu, uz kuriem var pretendēt jebkurš grūtībās nonākušais, bet kuri ir jāatmaksā, situācijai uzlabojoties.

..vairākums jau tagad saņem.