Laikā no decembra līdz janvārim pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai nenozīmīgi palielinājies – ja decembrī pret pāreju no lata uz eiro kopumā 31% iedzīvotāju bija „drīzāk pozitīva” vai „ļoti pozitīva” attieksme, tad janvārī šādu pozitīvi noskaņoto īpatsvars bija par 2% vairāk, sasniedzot 33%. Vienlaikus par 3% līdz 63% janvārī samazinājās „ļoti negatīvi” un „drīzāk negatīvi” noskaņoto iedzīvotāju daudzums.
Tomēr, skatoties ilgākā laika perspektīvā no 2012.gada oktobra līdz šā gada janvārim, par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis no 26% oktobrī līdz 33% janvārī, kas norāda uz nozīmīgu pozitīvo tendenci (pieaugums ir +7%) pieaugt eiro atbalstam un mazināties negatīvi noskaņoto īpatsvaram (kritums par 8% no 71% oktobrī līdz 63% janvārī).
Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojās starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 49 gadiem. Savukārt pret eiro ieviešanu tradicionāli negatīvi noskaņotajās grupās - gados vecākie iedzīvotāji (65-74 gadi) un cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību - ir pieaugusi šaubīšanās par savu viedokli, jo janvārī viņu vidū ir kļuvis vairāk tādu, kam grūti formulēt savu noteikto viedokli „par” vai „pret” eiro ieviešanu.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī janvārī vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kā arī latviešu tautības pārstāvju vidū. Savukārt jau pieminēto gados vecāko cilvēku, attiecīgi pensionāru, un cilvēku ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, zemiem ienākumiem (līdz 120 latiem uz vienu cilvēku ģimenē), kā arī cittautiešu vidū attieksme pret eiro ieviešanu biežāk ir noraidoša.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē pētījuma rezultātus: „Tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā var skaidrot ar masu medijos arvien pieaugošo informācijas daudzumu par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem. Iedzīvotāji ieklausās šajā informācijā un aktīvi to apspriež ar saviem tuviniekiem, tādējādi, iespējams, liekot šaubīties vai pat mainīt viedokli pret eiro ieviešanu agrāk negatīvi noskaņotajiem iedzīvotājiem.
Tomēr atbildīgajām amatpersonām vajadzētu turpināt informēt iedzīvotājus par tiem eiro ieviešanas aspektiem, kas tiešā veidā attiecas uz katru no mums. Jo, kā rāda šīs aptaujas dati, tikai vidēji katrs piektais iedzīvotājs (19%) spēj pareizi un bez priekšā teikšanas nosaukt lata maiņas pret eiro kursu (0,70 lati par eiro vai 1,42 eiro par latu). Vēl 10% iedzīvotāju zina, ka latus pret eiro mainīs pēc pašreizējā kursa vai pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa (4%). Tomēr vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (35%) atzīst, ka nav informēti par maiņas kursu, un vēl daļa aptaujāto satraucas par to, vai maiņas kurss būs godīgs un izdevīgs iedzīvotājiem.”
Likumsakarīgi, ka par pareizo maiņas kursu labāk informēti ir tie iedzīvotāji, kas atbalsta eiro ieviešanu, un tie biežāk ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem (vairāk nekā 300 lati uz vienu cilvēku ģimenē) un rīdzinieki. Savukārt neinformēti par maiņas kursu biežāk ir jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, arī sievietes, pilsētnieki (izņemot rīdziniekus), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Attiecībā uz jauniešiem var piebilst, ka, lai arī viņi ir mazāk informēti par eiro kursu, viņu vidū biežāk ir par eiro ieviešanu ļoti pozitīvi noskaņoto. Ilva Pudule norāda, ka tas varētu liecināt par to, ka, lai vai kāds būtu konkrētais kurss (protams, ja vien tas nav krasi neizdevīgs pašiem jauniešiem), jaunieši atbalstīs eiro ieviešanu, jo tam saskata vairāk ieguvumus, nekā pārējo paaudžu pārstāvji.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 9. līdz 28. janvārim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1012 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.