Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES) cenu pieaugums tiek minēta kā trešā no būtiskākajām problēmām, ar kuru patlaban saskaras Latvija. Ja pērn pavasarī par inflāciju satraucās 16% iedzīvotāju, tad rudenī - jau vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26%. Kā būtiskākās problēmas valstī gan vēl aizvien tiek minēts bezdarbs un ekonomiskā situācija.
Arī kā svarīgāko problēmu personiskajā līmenī 43% iedzīvotāju min cenu kāpumu. Arī šis rādītājs kopš iepriekšējās pavasara aptaujas audzis par desmit procentpunktiem.
Pētījuma aģentūras TNS klientu atbalsta vadītāja Alise Lāce, trešdien preses konferencē iepazīstinot žurnālistus ar jaunākās aptaujas datiem, atgādināja, ka šis rādītājs atspoguļo nevis reālu cenu pieaugumu, bet gan faktu, ka cenas eiro psiholoģiski šķiet augstākas nekā latos.
Arī citos Eurobarometer rādītājos vērojams, ka Latvijas iedzīvotāju vērtējumu ietekmējusi tolaik vēl gaidāmā latu maiņa uz eiro. TNS klientu vadītāja Dace Goško stāstīja, ka aptaujas datus ietekmējusi ne tikai naudas maiņa, bet vēl vairāki faktori - vasarā notikušās pašvaldību vēlēšanas, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un nedienas ar Liepājas metalurgu.
Aptauja tika veikta pērn no 2. līdz 17.novembrim, un tajā piedalījās 1007 respondenti. TNS pārstāves atzina, ka aptaujas dati, iespējams, būtu bijuši savādāki, ja tā tiktu veikta pāris dienas vēlāk jeb pēc Zolitūdes traģēdijas. Kādas vēsmas cilvēku noskaņojumā tā būs ieviesusi, varēs vērtēt vien pēc nākamā Eurobarometer aptaujas datiem.
Otrajā vietā starp lietām, ar ko Latvijas iedzīvotājiem asociējas ES, izvirzījies eiro. Ja pērn pavasarī ar Eiropas vienoto valūtu ES asociēja vien 14% iedzīvotāju, tad rudenī – jau ceturtā daļa jeb 25%. Pirmā asociācija ar ES gan paliek nemainīga, un tā ir brīva ceļošana, mācīšanās un darba iespējas. Vienlaikus tikai 3% eiro min kā pozitīvo lietu, ko Latvijai devusi dalība ES. Arī vidēji ES šis rādītājs ir zems, sasniedzot vien 8%.
Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju optimistiski raugās uz ES nākotni. Vidēji eiropieši ir skeptiskāki. Visoptimistiskākie par ES nākotni ir dāņi un īri, bet visskeptiskākie – Grieķijas un Kipras iedzīvotāji. Turklāt no 36% uz 42% augusi Latvijas iedzīvotāju uzticība ES. Vērtējot atsevišķas Briseles institūcijas, nelielu uzticības kritumu pirms gaidāmajām vēlēšanām piedzīvojis Eiropas Parlaments. Ja pērn pavasarā tam uzticējās 44%, tad rudenī – 40% Latvijas iedzīvotāju.
Kopumā tikai ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas valstī virzās pareizajā virzienā. Šis rādītājs kopš pavasara aptaujas sarucis par pieciem procentpunktiem. Daudz pozitīvāk Latvijas iedzīvotāji raugās un lietu virzību ES, 38% optimistiski raugoties uz lietu virzību Briselē. Tas Latvijas iedzīvotājus atšķir no eiropiešiem, kuri daudz optimistiskāk raugās uz savas valsts attīstību, bet skeptiskāk – uz ES virzību.
Latvijas iedzīvotāju vidū jau tradicionāli saglabājas zems uzticības līmenis valsts pārvaldes iestādēm. Turklāt uzticība politiskajām partijām kopš pavasara sarukusi vēl vairāk un tagad tām tic vien 6% iedzīvotāju. Valdībai uzticas 21%, bet Saeimai - 17%. Vienlaikus augusi pilsoņu uzticēšanās masu medijiem - par pieciem procentpunktiem kāpusi uzticēšanās presei un radio, par četriem procentpunktiem - internetam, bet par diviem procentpunktiem - televīzijai.
Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir apmierināti ar savu dzīvi, un aptauju dati rāda, ka šim rādītājam ir tendence pieaugt.
Eurobarometer 80 ir divdesmitā Eurobarometer Standard aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti. Eurobarometer Standard pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šajā aptaujā tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem ES un tās dalībvalstīs aktuāliem jautājumiem.