Šonedēļ tiesas beidzot apstiprinātais Liepājas Metalurga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas ir Nekā Personīga rīcībā liecina - Latvijas valsts - mēs visi, kas ieguldījuši naudu Metalurga glābšanā, to varētu atgūt apmēram 12 gados.
Metalurga kopējais parāds šobrīd ir 129 miljoni latu kopā 515 kreditoriem un naudas atmaksai jāsākas jau šogad.
"Tas skaitītājs aiziet no brīža, kad šis TAP plāns ir apstiprināts, ja tā var teikt, tā, ka maksājuma datumam pat nav nozīme, jo skaitītājs jau iet," saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Par pašu plānu pirmās atsauksmes skan labas, tas tiek vērtēts kā reālistisks. Kreditorus pārstāvošo finanšu konsultantu firma Prudentia Advisers pieaicinātais plāna izstrādātājs firma Metals Consulting international LTD pētot Metalurga izdzīvošanas iespējas, atzinis, ka rūpnīca ir spējīga darbu atsākt, ir tehnoloģiski laba, modernizēta, izdevīgi novietota pie ostas. Ir arī cerība, ka skaidra plāna esamība vien varētu iedrošināt kādu no investoriem ķerties pie rūpnīcas atdzīvināšanas.
"Tā ir jauna situācija, ko var tagad izmantot, lai pēc iespējas paātrinātu to gala mērķi, kurš ir ticis minēts un tā ir uzņēmuma darbības atjaunošana," atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Metalurgam tagad ir arī tiesas iecelts administrators, kurš uzraudzīs plāna izpildi un ir noskaņots visai optimistiski.
Administratora iecelšana nozīmē arī to, ka beidzot no Metalurga kontiem vairs nebūs iespējama naudas noplūde kā iepriekš, kad vairāk nekā 25 miljoni tika pārsūtīti prom, tā vietā, lai norēķinātos par kredītu, ko vēlāk bija spiesta nomaksāt valsts.
"Vairs nebūs iespējama nekontrolēta naudas līdzekļu pārskaitīšana vai nesaprotamu darījumu noslēgšana, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek pārskaitīti nesaprotamām kompānijām – tas nebūs iespējams vairs," apstiprina administrators Haralds Velmers.
Kontos gan naudas nav atlicis vairāk, kā tikai algām un iekārtu uzturēšanai, bet ne ražošanas atsākšanai. Tāpēc neatrisināta paliek galvenā problēma – joprojām nav investora, kurš, atbilstoši plānam, jau līdz septembra beigām Metalurgam sniegtu pirmo naudas injekciju – 10 miljonus latu, līdz oktobra beigām – vēl 15 miljonus, līdz decembra beigām – vēl 12 miljonus.
Par investora atlasi no vairākiem procesā iesaistītajiem nācies dzirdēt, ka, piemēram, Krievijas firma Dalpolymetal no Maskavas esot visai aizdomīga – bijis jūtams, ka aiz tās slēpjas esošie vairākuma akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, turklāt dziļāka zondāža apliecinājusi – lai arī nosaukumā figurē vārds metal firmas pieredze šai jomā neesot diez ko liela un tā arī nav varējusi uzrādīt, ka tai ir pietiekami daudz naudas, ko Metalurgā ieguldīt.
Otrs investors – arī Krievijas firma Afina Pallada esot nopietnāks, taču izskatās, ka akcionāri to īsti negrib. Bēdīgais secinājums no tā – ka arī pēc valdes nomaiņas ļoti liela ietekme palikusi Zaharjinam un Finanšu ministra vasarā izteiktā atziņa, ka akcionāri turpina vazāt valsti aiz deguna, ir tikpat pamatota, kā tad, kad rūpnīcas īpašnieki klāstīja iepriekšējos solījumus gan par akciju nodošanu valstij, gan savu īpašumu ieguldīšanu rūpnīcas reanimēšanā.
"Ja tomēr neparādītos šobrīd mēneša laikā investīciju avots, naudas avots – investīcijas vai aizdevums, kas ļautu atjaunot uzņēmuma darbību – tas ir tas lielākais šī brīža praktiskais risks un uzdevums, kas ir jārisina," komentē ekonomikas ministrs.
Tāpēc katram gadījumam Valsts kase gatavojas arī sliktākajam scenārijam - ja tomēr plānā noteiktajā 30 dienu periodā investors naudu neiegulda, nav iespējami citi manevri un nākas sākt maksātnespējas procesu – firmai PricewaterhouseCooper uzticēts veikt Metalurga īpašumu novērtēšanu, ja gadījumā valstij nāksies realizēt tos kā ķīlu pret Metalurgā ieguldīto summu, kas ir aptuveni 52 miljoni latu.
"Mēs arī šobrīd neizslēdzam iespēju, ka var notikt maksātnespēja, bet joprojām tiek darīts viss, lai uzņēmumu noturētu siltu," nobeigumā saka Valsts kases pārvaldnieks K.Āboliņš.