Ieķīlāta arestētā manta

Ar Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts. Rezultātā kopš 2008. gada spēkā joprojām ir mantas arests Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām a/s Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām a/s Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām a/s Kālija parks, un šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā ir uzdevusi Meroni.

No atklātībā nonākušajiem Lemberga kriminālprocesa materiāliem redzams, ka 2007. gada 19. decembrī Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu. 

Vērienīgi darījumi

Uzņēmumā Latvijas naftas tranzīts Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, par kuru likumīgumu jaunas šaubas rada līdz šim slēptie, tagad publiskotie gada pārskati.

Latvijas naftas tranzīta 2017. gada pārskata sadaļā Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori uzrādīts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtīgi iespaidīgu summu – 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šī summa aizdota.

Tāpat Latvijas naftas tranzīta gada pārskatā ir uzskaitīti arī uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 a/s Ventbunkers akcijas, 8 919 358 a/s Kālija parks akcijas un 11 317 244 a/s Ventspils tirdzniecības osta akcijas. 

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka pret Latvijas naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā arestētās mantas glabātājs Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada. Tātad tieši Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Var zaudēt akcijas

Dienas aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestētās mantas ieķīlāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. Līdzīgi tam, kā manta tiek ieķīlāta lombardā, arī gadījumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespēs atdot Latvijas naftas tranzītam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rīcībā nonāks Meroni glabātās, taču paklusām ieķīlātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akcijas.

Vēl vairāk, kā rāda līdz šim slēptie Ventbunkera un Latvijas naftas tranzīta gada pārskati, 2017. gada beigās no to līdzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādīts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespējama ir to atgūšana.

"Varu apgalvot, ka daudzas tranzīta uzņēmumu daļas, kas norādītas Latvijas naftas tranzīta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieķīlātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu būtība un ieķīlāto daļu vērtība," Dienai apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdē un saistībā ar aprakstītajiem faktiem jau ir vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.

Bažas arī auditoriem

Šādas aizdomas, tikai citos vārdos ir izteiktas arī nule publiskotajos Ventbunkera un Latvijas naftas tranzīta gada pārskatos par 2016. un 2017. gadu. "Atteikums sniegt atzinumu" – šādu diezgan reti sastopamu dokumentu Meroni kontrolētā Latvijas naftas tranzīta 2016. gada pārskatam ir pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: "Mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem."