Tas teikts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) adresētajā Ministru kabineta atbildes vēstulē par veicamajiem pasākumiem prostitūcijas mazināšanai valstī. Par šādas atbildes vēstules nosūtīšanu Saeimas komisijai otrdien vienojās valdība.
Tomēr pēc diskusijām valdība nolēma atbalstīt resursu centra "Marta" ierosinājumu izveidot darba grupu, kas vērtēs ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanā un iespējamos nepieciešamos likumu grozījumus. Priekšlikumi valdībai jāsagatavo līdz 1.jūlijam.
Deputāte Mūrniece kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja 31.janvārī bija vērsusies valdībā, lūdzot tai izveidot darba grupu, kas kopā ar nevalstiskajām organizācijām izskatītu dažādus ar prostitūcijas ierobežošanu un tikumības veicināšanu saistītus problēmjautājumus un nepieciešamības gadījumā sagatavotu grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos.
"Komisijas deputāti uzskata, ka šobrīd ir nepieciešams valsts atbalsts, lai valstī nostiprinātu morālos principus, cieņu pret cilvēku un ģimeniskām vērtībām. Ir nepieciešams pārskatīt mācību programmas, lai iekļautu tajās mācību par tikumību, dzimumu līdztiesību, veselību un citiem jautājumiem, kas skar šo jomu. Jāpastiprina kontrole par vardarbības un pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanu presē, internetā, televīzijā. Jānodrošina īpaša palīdzība personām, lai tās izkļūtu no seksuālās izmantošanas," bija teikts Saeimas komisijas vēstulē Ministru kabinetam. Cita starpā vēstulē nebija runāts par prostitūcijas pilnīgu aizliegšanu.
Atbildē Saeimas komisijai teikts, ka būtu jāizveido atbalsta mehānisms tiem seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas pārtraukt šo nodarbošanos. Proti, šādas personas - prostitūtas - būtu jāintegrē dzīvē, jo līdz šim iespējamais valsts atbalsts, izdalot seksuālo pakalpojumu sniedzējus kā mērķa grupu, nav ticis apspriests.
Tāpat svarīgs pasākums ir sabiedrības, tajā skaitā bērnu un jauniešu informēšana un izglītošana, proti, vērtībizglītības, dzimumu līdztiesības un veselības izglītības jautājumu akcentēšana mācību saturā, teikts atbildes vēstulē Saeimas komisijai. Atbildē arī norādīts, ka ir nepieciešama stingrāka kontrole pār vardarbības un pornogrāfiska rakstura materiālu parādīšanos masu saziņas līdzekļos.
Vienlaikus IeM vērš uzmanību uz to, ka prostitūcijas ierobežošanas tiesiskais regulējums tiek nepārtraukti uzraudzīts un attīstīts. TM un IeM uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu prostitūcija Latvijā ir atļauta, līdz ar to grozījumi Krimināllikumā, lai noteiktu kriminālatbildību par darbību, kas ir atļauta, nav atbalstāmi. Ministru kabineta izdotajos "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos" jau ir noteikta virkne ierobežojumu, par kur pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība gan prostitūcijas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī šo pakalpojumu pircējiem.
"Seksuālu pakalpojumu pircēju sodīšana faktiski nozīmē prostitūcijas aizliegšanu, kas savukārt IeM ieskatā ir nevēlama, jo tādējādi pastāv risks, ka prostitūcija notiks nelegāli, bet tas būtiski apgrūtinās policijas kontroles iespējas. Tāpat arī, pastāvot kriminālatbildības draudiem, personas izvairīsies vērsties pie ārstniecības personām vai saņemt kādus citus profilaktiskus pakalpojumus, tādējādi apdraudot sabiedrības veselību. Turklāt pastāv risks, ka pieaugs noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību skaits," teikts Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas komisijai.
IeM uzsver, ka prostitūcijas aizliegšana ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Līdzīgi arī VM pauž viedokli, ka stingru kontroles pasākumu ieviešana nesniegs nepieciešamos rezultātus un situāciju var pat pasliktināt. Prostitūcijas izplatība ir saistīta ar morāles principiem, attieksmi pret sabiedrības un ģimenes vērtībām, tādēļ efektīvākie pasākumi seksuālo pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanai ir sabiedrības informēšana un izglītošana.
"Ievērojot visu iepriekš minēto, kompetentajām ministrijām ir uzdots turpināt darbu pie to konstatēto problēmjautājumu risināšanas," teikts premjera Valda Dombrovska (V) otrdien parakstītajā Ministru kabineta atbildes vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Mūrniecei.