Jau iepriekš izskanējušas ziņas par Lattelecom šefa Jura Gulbja ienākumiem, kas, gada laikā palielinoties par 111 tūkstošiem eiro, sasnieguši pusmiljona apmērus. Pats uzņēmums komentārus par šo jautājumu nesniedz, taču, reaģējot un sabiedrības sašutumu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) uzdevis Privatizācijas aģentūrai veikt apkopojumu par valdes atalgojumu tās pārvaldībā esošajās kapitālsabiedrībās, tai skaitā Lattelecom. Rezultāti esot gaidāmi maija pirmajā nedēļā.
Gulbim pieder 2014. un 2015. gada spēkrati un kāda uzņēmuma akcijas 446 tūkstošu vērtībā, 575 tūkstošus viņš izsniedzis aizdevumos. Jāatzīmē, ka Lattelecom vadītājs iepriekš negatīvi izteicies par solidaritātes nodokļa ieviešanu, kas tiešā mērā skar arī viņu pašu.
Otrs lielākais algas pieaugums pērn bijis Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo nu jau bijušajam priekšsēdētājam Guntim Mačam. Viņš līdz oktobrim, kad atkāpās no amata, paspēja nopelnīt 245 tūkstošus, kas ir par 121 tūkstoti vairāk nekā visa 2014. gada laikā.
Arī citi valsts uzņēmumu priekšsēdētāji pērn saņēmuši vairāk nekā 2014. gadā, vienīgais no Dienas apskatīto uzņēmumu vadītājiem, kuru skāris algas kritums, ir airBaltic šefs Gauss, kura alga samazinājusies par 91 tūkstoti.
Visu rakstu par ienesīgākajām valsts uzņēmumu vadības vietām lasiet ceturtdienas, 21. aprīļa, avīzē Diena!