Pie rūkošas ēnu ekonomikas vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos, lai "nokārtotu lietas") pērn salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijā pieaudzis par +0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem kopš 2009. gada, kad tas bija 10,4%. Viszemākā vērtība tika sasniegta 2016. gadā (6,5%), un kopš tā gada kukuļdošanas līmeņa tendence uzņēmusi augšupvērstu vektoru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs Dienai teic, ka pētījumā minētais pieaugums varētu norādīt uz to, ka līdzšinējie risku mazinošie pasākumi, īpaši iepirkumu jomā, iespējams, nav pietiekami efektīvi. Bet diemžēl no pētījuma nav viennozīmīgi nosakāms, vai kukuļu apmēri patiešām pieaug, vai tas ir tikai sabiedrības uztveres efekts. Precīzu datu nav. Vienlaikus KNAB gada pārskati liecina, ka pēdējos gados pieaudzis par kukuļošanu (ņemšanu, došanu) uzsākto kriminālprocesu skaits (ap 40% pērn un aizpērn (procentos no visiem uzsāktajiem kriminālprocesiem), virs 20% 2021. gadā, ap 30% 2020. gadā). Pērn birojs kopumā uzsāka 36 kriminālprocesus.
Pārdodas gana lēti
Gadu gaitā kukuļošanas shēmas kļ
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60