"Rīgas kinostudija" ar ārpustiesas tiesiskajiem un tiesiskajiem aizsardzības procesiem tiesā vēršas jau ne pirmo reizi. Pērn oktobrī arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika izbeigts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Toreiz tas tika izbeigts, jo kopš uzņēmuma iepriekšējā tiesiskā aizsardzības procesa pieteikuma nebija pagājis likumā noteiktais četru mēnešu termiņš.
Saskaņā ar Maksātnespējas likumu atšķirības starp tiesiskās aizsardzības procesu un ārpustiesas tiesisko aizsardzības procesu ir minimālas. Tomēr tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā parādniekam tiek dota tiesiskā aizsardzība jau ar lietas ierosināšanas brīdi, savukārt ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa gadījuma tiesisko aizsardzību parādnieks iegūst tikai procesa pasākumu plāna apstiprināšanas un īstenošanas sākšanas brīdī.
Tikmēr 24.janvārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja "Rīgas kinostudijas" maksātnespējas procesu. "Rīgas kinostudijas" pašreizējais valdes priekšsēdētājs Armands Liberts aģentūrai LETA pēc sēdes sacīja, ka šāds tiesas spriedums bija tikai loģisks. Savukārt pieteicēju - uzņēmumu "VK Estate" un "Šmerļa terases" - pārstāvis Normunds Šlitke norādīja, ka "tiesiskā valstī šādu maksātnespējas pieteikumu nevarēja noraidīt" un viņš kārtējo reizi pārliecinājās par tiesiskuma zemo līmeni Latvijā.
"Rīgas kinostudijas" maksātnespēju tiesai iepriekš lūdzis atzīt arī nodrošinātais kreditors AS "SEB banka".
"SEB banka" arī vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas kinostudijas" amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām - nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, ieķīlātās lietas prettiesisku atsavinājumu un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšanu.
Banka iesniegumā lūdz atzīt par aizdomās turētajiem bijušo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Ventu Horstu, pašreizējo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Libertu, kā arī Liberta mātei piederošās SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" valdes locekli Intu Kaņepāju, kura kādā citā lietā pirmās instances tiesā jau iepriekš atzīta par vainīgu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar darbu Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktores amatā. Šis spriedums gan ir pārsūdzēts.
"Rīgas kinostudijas" esošās un bijušās amatpersonas arī tiek turētas aizdomās kriminālprocesā par "Rīgas kinostudijas" akciju piesavināšanos no Alvja Krasovska.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja kinostudijas nekustamos īpašumus izsolē pērn nopirkušās AS "Leasing&Factoring AB" Preses dienestā, uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka "Rīgas kinostudija" devusi galvojumu vairāk nekā trīs miljonu eiro (vairāk nekā divu miljonu latu) apmērā divu mazpazīstamu, ar "Rīgas kinostudiju" formāli nesaistītu komersantu savstarpēju darījumu izpildei - SIA "Alūksnes 5" un SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" -, tādā veidā apzināti uzņemoties neizpildāmas saistības.
Galvojuma nodrošināšanai ieķīlāta "Rīga kinostudijas" manta. Mēnesi vēlāk galvojums tika aizstāts ar aizdevumu, "Rīgas kinostudijai" pilnībā uzņemoties sveša komersanta saistības vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi kļūstot faktiski maksātnespējīgai.
Notikušais radījis bažas par prettiesisku vai pat noziedzīgu rīcību, jo līgumi ir slēgti vai nu pret "Rīgas kinostudijas" un tās mazākuma akcionāru, tostarp Kultūras ministrijas, interesēm, lai "Rīgas kinostudijas" aktīvus izmantotu padomes locekļa Liberta privātajiem projektiem, vai arī šie darījumi ir fiktīvi, slēgti ar mērķi nodrošināt draudzīgu "kreditoru" vairākumu gan "Rīgas kinostudijai", gan arī SIA "Alūksnes 5" aizsardzībai no hipotekārajiem kreditoriem - bankām, kas izsniegušas tām reālus aizdevumus, toreiz norādīja "Leasing&Factoring AB".
LETA jau ziņoja, ka strīdi starp "Rīgas kinostudiju" un "VK Estate" turpinās gadiem. Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi "VK Estate" pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu strīdā ar "Rīgas kinostudiju". Tādā veidā tika atzītas uzņēmuma tiesības piedzīt no "Rīgas kinostudijas" parādu divu privātpersonu - Dzintara Abula un Veltas Lazdas - vietā.
Abulam un Lazdai agrāk piederēja zeme, uz kuras uzcelta kinostudija. 2005.gadā Abuls un Lazda cēla prasību pret kinostudiju par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu.
2009.gadā zemes īpašnieki un kinostudija panāca izlīgumu, ar kuru "Rīgas kinostudija" apņēmās līdz 2009.gada 31.decembrim samaksāt zemes īpašniekiem izlīgumā norādīto parādu. Izlīgumā puses vienojušās, ka zemes gabala nomas maksa par gandrīz 12 gadu ilgu laika periodu ir 150 969 lati, bet nokavējuma procenti - 53 427 lati.
Vēlāk Abuls un Lazda zemi pārdeva "VK Estate", kas pārņēma tiesības no kinostudijas piedzīt parādu par zemes nomu saskaņā ar minēto izlīgumu. Kinostudija apgalvo, ka savas saistības pret Abulu un Lazdu ir izpildījusi, savukārt "VK Estate" norāda uz pretējo.
Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, un precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā uzņēmumā, tomēr saskaņā ar "Lursoft" datiem 2011.gada nogalē gandrīz ceturtdaļa jeb 24,31% "Rīgas kinostudijas" akciju joprojām piederēja Kultūras ministrijai. Uzņēmumu kontrolē divi saistīti Lielbritānijā reģistrēti uzņēmumi - "Riga Motion Pictures Development Limited" ar 26,36% un "Riga Motion Pictures Distribution Limited" ar 37% akciju. Vēl 12,33% piederēja fiziskām personām - Latvijas iedzīvotājiem.