Psihologs gan nebija ar viņu paspējis strādāt - notikušo Dienai ieskicē Visvaldis Puķīte, Ieslodzījuma vietas pārvaldes (IeVP) priekšnieks. Izmeklēšana turpinās, taču, visticamāk, viss būšot «tīrs», tāpat kā divus gadus vecajā lietā, kad, nesagaidījis tiesu, pakārās divgadīgas radinieces izvarošanā vainots vīrietis.
Pēdējos piecos gados Latvijas cietumos notikušas 22 pašnāvības, no tām sešas šogad. Visi gadījumi izmeklēti, bet tikai vienā pirms diviem gadiem atklāta daļēja IeVP darbinieku vaina - neesot laikus izsaukta ātrā palīdzība. Par to izteikta piezīme. Dienas aptaujātajiem ekspertiem un organizācijām gan nešķiet, ka tas liecinātu par rūpīgu IeVP darbu izmeklēšanā.
V. Puķīte par pēdējām pašnāvībām cietumos saka - neuzskatot to «par šausmīgāko mūsu darba mīnusa iznākumu», ka nav panākts, ka apcietinātais tiek notiesāts. Viņš apzinoties, ka viņam kā iestādes vadītājam tā runāt nebūtu pareizi, taču atzīst: «Šajā brīdī no morālā principa viņš pats sev ir piemērojis sodu. No cilvēcīgās puses - tāda ir dzīve.» Būtisks esot psiholoģiskais spiediens no sabiedrības puses, īpaši gadījumos, kas izraisījuši lielu rezonansi.
Lai efektīvi varētu novērst pašnāvības cietumos, trūkst naudas, izriet no V. Puķītes stāstītā. Viņš salīdzina Latvijas cietumus ar Ilas cietumu Norvēģijā, kur tagad uzturēsies masu slepkava Anderss Bērings Breivīks. Šajā cietumā ieslodzīto skaits esot vairākkārt mazāks nekā Latvijas lielajos cietumos, kamerās ir videonovērošana, ieslodzītajiem ir speciāls apģērbs, nav kurpju šņoru, tas apgrūtina pašnāvību izdarīšanu. Latvijā tāds ir tikai «mūžiniekiem» un nepilngadīgajiem. «Mēs taču neņemsim kurpju saites ārā, viņam taču ir jāpārvietojas,» saka V. Puķīte. Tieši apģērbā atrodamās auklas ir populārs cietuma pašnāvnieka «ierocis».
Arī par videokameru ieviešanu kamerās V. Puķīte saka - tas būtu labi, bet nav naudas. Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns aizrāda, ka IeVP nav reaģējusi uz pieaugošo pašnāvību skaitu un tā ir kļūda. Viņš uzsver, ka tieši videokameru ieviešana būtu viens no primārajiem risinājumiem. «Pastāv uzskats, ka pašnāvību risks ir atbilstošs pastrādātā nozieguma smaguma pakāpei. IeVP administrācijai ir jāizprot šo personu riska pakāpe un jādod attiecīga trauksme, neskatoties uz finansējuma nepietiekamību,» kritisks ir ministrs.
Kad apcietinātais nonāk cietumā, sākumā pārrunas ar viņu veicot cietuma darbinieki, tad «stafeti» pārņem ārsts, un viņu arī pieraksta pie psihologa. Vienvietīgās kamerās parasti apcietinātos neliekot. «Vienus pašus mēs īstenībā nekad neatstājam. Tas ir vēl bīstamāk,» skaidro V. Puķīte.
Dienas uzmeklētie «zeki ar stāžu», kuri teicās paši šādas «pašnāvības» redzējuši, Dienai apgalvo - muļķības! Šādam cietumniekam drošāk būtu vienatnē, jo izvarotāji vai tie, kuri nodarījuši pāri bērniem, cietumā netiek cienīti, viņus vai nu «pataisa par meitenēm», vai arī «nospiež». «Var morāli «palīdzēt» - kamerā viņš ir viens pret visiem, dibenā niezīte uz pāris gadiem iemetīsies, noliks viņu tādos rāmjos, ka pats pakārsies. Tikai, ja galīgi «ciets» cilvēks pagadās, tad var arī fiziski «palīdzēt» aiziet,» skaidro viens no viņiem.
Jautāti par neseno gadījumu, viņi gan atzīst - šim jau bija «normāls sroks», viņš lieliski zināja, kas viņu sagaida. «Tur varbūt arī īpaši palīdzēt nevajadzēja, bet pie labas vajadzības kāds tev arī durvis būtu atvēris. Ir jau arī tādi menti, kurus mēs cienām. Vispār būtu liels brīnums, ja šitāds sagaidītu tiesu,» viņi prāto. Rūdītie cietumnieki gan šajā sistēmā neko sliktu nesaskata. «Tā tam būtu jābūt. No vienas puses, saku, ka tā nebūtu jābūt, Dievs pats visus sodīs, bet kā cilvēks, kas 20 gadus nosēdējis, es saku - tā tam ir jābūt,» atzīst viens no viņiem.
To apliecina arī Tiesībsarga biroja novērojumi. «Ieslodzītie paši visbiežāk nevēlas sadarboties un izskaust nelikumīgās savstarpējās attiecību kārtošanas un attiecības ar ieslodzījuma vietas darbiniekiem, jo baidās par savu eksistenci pēc būtības,» stāsta Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. Arī psihologu skaits cietumos Tiesībsarga biroja ieskatā nav pietiekams. Ieslodzīto aizstāvju organizācija Gara spēks pat apgalvo, ka psihologi cietumos esot tikpat kā nepieejami.
V. Puķīte gan aizrāda - arī viņu skaita palielināšanai trūkst naudas.
Šī gan nav tikai Latvijas problēma, piemēram, Nīderlandē pirmstiesas apcietinājuma laikā vairāk nekā 80 mazuļu seksuālā izmantošanā apsūdzētajam Robertam Miķelsonam piemēroja īpašu uzraudzību, novēršot pašnāvības mēģinājumus. V. Puķīte gan saka: «Arī mūsu cietumos neliktu kopā «tādu Miķelsonu» ar vairākkārtēji sodītu «likumīgo zagli» vai slepkavu.» Par «bērnu pantiem» tiesātos parasti liekot divvietīgās kamerās, turklāt vērtējot, ar ko kopā kamerā ievietot, lai nebūtu bažu par vardarbību. Stingrāk gan uzraugot apcietinātos, nevis notiesātos, jo, kad cilvēks notiesāts, noslieces uz suicīdu nav tik lielas, uzskata IeVP šefs.
Saistībā ar astoņgadīgā zēna slepkavībā vainotā patēva pašnāvību sāktais kriminālprocess turpinās, tiek gaidīti ekspertīžu rezultāti. «Pagaidām var apgalvot, ka nav nekādu aizdomu [par vardarbību],» atzīst V. Puķīte. Cietumā notikušās pašnāvības izmeklē IeVP Izmeklēšanas daļa, par kuru V. Puķīte teic - neatkarīga iestāde.
Šo kārtību gan kritizē Tiesībsarga birojs un Gara spēks, kura valdes priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs saka: «IeVP pati ierosina izmeklēšanu un pati izmeklē iespējamo noziegumu, un pati soda savus darbiniekus. Tādā situācijā objektīva izmeklēšana nav iespējama.» Savukārt krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga uzsver - ja cilvēki cietumos iet bojā, tas liecina par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. «Nāvessods šiem cilvēkiem nav piespriests, un sargāt sodu izpildē iesaistītās personas ir IeVP tiešais pienākums,» viņa saka.
V. Puķīte gan aizrāda - pēdējo divu pašnāvību gadījumu izmeklēšanā IeVP iesaistījusi arī Valsts policijas (VP) ekspertīžu darbiniekus, lai kliedētu bažas par ieinteresētību.
VP priekšnieks Ints Ķuzis gan Dienai atzīst - kāpēc cilvēki cietumos pakaras, labāk jautāt pašiem cietumiem. Arī viņš kā galvenos iemeslus uzskaita tieksmi uz suicīdu un noziegumus, kas sabiedrībā izraisījuši plašu rezonansi. «Diemžēl, lai šādos gadījumos novērstu pašnāvību, cilvēks būtu jātur četrās sienās, jāizģērbj kails un jāuzmana, lai viņam nagi par gariem neizaug. Bet jebkuram cilvēkam Latvijā ir tiesības uz kaut kādu nodrošinājumu ar ikdienā lietojamām lietām, diemžēl tās var arī izmantot, lai izdarītu pašnāvību,» viņš atzīst.
Visu L.Dzērves un A.Lazdiņa rakstu par pašnāvībām cietumos lasiet piektdienas laikrakstā Diena!
Ieva