Iestrēgusi lieta par bijušā eiroparlamentārieša Mirska darbībām

Ziņojumā, ar kuru OLAF 2015. gadā vērsās pie Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca, birojs Mirska un viņa tolaik akreditētās palīdzes Anitas Laizānes ilgākā laika posmā (2009–2012) veiktās "finanšu nekārtībās" bija nepārprotami konstatējis "interešu konfliktus un konkursa procesu neievērošanu virknē iepirkumu par kopējo aprēķināto apjomu – 204 831,88 eiro".

Turklāt ziņojumā saistībā ar šī ikvienam eiroparlamentārietim atvēlētā "personiskā" budžeta tērēšanu bija īpaši norādīts: "No iegūtajiem faktiem šķiet acīmredzams, ka persona, kas ir bijusi uzskaitīto nekārtību un iespējamās veiktās krāpniecības iedvesmotāja, ir bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis."

No ziņojuma, kura teksts ir Dienas rīcībā, redzams, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir ne tikai rekomendējis, ka "Eiropas Parlamentam vajadzētu veikt šādu darbību: veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu 204 831,88 eiro atgūšanu", bet arī šo dokumentu 2015. gada sākumā nosūtījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Dokuments rāda, ka OLAF izmeklētāji ir paveikuši ievērojamu darbu, izsekojot, kā Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus – jau minētos vairāk nekā 204 tūkstošus eiro – "iespējamās krāpniecības iedvesmotājs" ir virzījis uz uzņēmumiem, kas bijuši saistīti ar viņu pašu vai viņam tuvām personām.

"Faktiskie apstākļi liecina, ka rēķinus izstādīja un naudas līdzekļus saņēma ar bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Aleksandru Mirski tieši vai pastarpināti saistītie uzņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nekad netika saņemti. Turklāt minētais fakts norāda arī uz to, ka pakalpojumu, ja tādi jebkad tika sniegti, cena ir būtiski augstāka nekā šo pakalpojumu cena tā brīža tirgū," iespējamās krāpniecības būtību Dienai skaidro zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska, kura šajā lietā pārstāv Eiropas Parlamentu.

Nevar teikt, ka, saņemot OLAF ziņojumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes nebūtu reaģējušas vispār. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai dokuments to rīcībā nonāca 2015. gada februāra beigās, tika sākts kriminālprocess, un tā paša gada 23. novembrī tika noteikta kriminālprocesa kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas – krāpšana lielā apmērā.

Dienai zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas "iespējami prettiesiskas darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktiem darījumiem ar Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, kā rezultātā, iespējams, no Eiropas Savienības naudas līdzekļiem nepamatoti tika apmaksāti kā pamatotie izdevumi deklarēti izdevumi".

Procesa virzītājs ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Andrejs Semizarovs – spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, viens no trūcīgākajiem un vientuļākajiem tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem visā Latvijā. Vairāk nekā divu gadu laikā šī izmeklētāja pārraudzībā kriminālprocess, neraugoties uz Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm faktiski "uz paplātes" pasniegto OLAF ziņojumu un tajā minētajiem faktiem, tiek "marinēts" un būtiski uz priekšu nav pavirzījies. Pat vairāk – šā gada 7. jūnijā Semizarovs ir noraidījis Eiropas Parlamenta pārstāves pieteikumu šī kriminālprocesa ietvaros atzīt šo Eiropas struktūru par cietušo. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 28. jūnija, numurā!