Priekšvēlēšanu laikā Donalds Tramps saviem vēlētājiem solīja, ka, nonākot ASV prezidenta amatā, viņš piemēros tarifus visām precēm, kas tiek importētas ASV. Šobrīd to, vai un kādā apjomā solījumi tiks īstenoti, ir grūti pateikt. "Visticamāk, vadošajām pasaules ekonomikām nāksies sēsties pie sarunu galda. Iznākums nav zināms, bet skaidrs ir viens, ka īstermiņā globālā nenoteiktība nebūt nemazināsies, varbūt pat pretēji. Tā traucēs investīcijām un kopumā bremzēs globālo izaugsmi," prognozē Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.
Vēsturiskā pieredze no pirmās D. Trampa prezidentūras liek domāt, ka lielākajām bažām par iespējamajiem tarifiem vajadzētu būt valstīm, kurām ir lielākais preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV. Pārliecinoši lielākais šāds pārpalikums ir Ķīnai. Ķīnas vidējais preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam mazliet pārsniedza 1,14 triljonus ASV dolāru (ANO Comtrade datu bāze). Nākamo četru valstu, kas ir Meksika, Vjetnama, Vācija un Japāna, tirdzniecības pārpalikums ar ASV ir kopā mazliet mazāks nekā Ķīnas.
Plašāka ietekme
Šonedēļ D. Tramps paziņojis, ka savas prezidentūras pirmajā dienā ieviesīs jaunus tarifus Ķīnai, Meksikai un Kanādai,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 27. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40