Kā portālam Diena.lv norādīja IevP pārstāvji, par visiem iesniegumiem vēl lems tiesa, lai noteiktu, par kādiem nodarījumiem saistībā ar grozījumiem Krimināllikumā notiesātais var pretendēt uz sodu pārskatīšanu. Tā, piemēram, ja cilvēks ir notiesāts par zādzību uz 3 gadiem cietumā, bet likums paredz sodu mīkstināt, nosakot 2 gadus cietumā, tad notiesātais var rakstīt iesniegumu, lai pārskata viņam piepspriesto sodu.
IevP gan atzina, ka iesniegumus par sodu pārskatīšanu raksta ļoti daudzi ieslodzītie, arī tādi, kuru nodarījumiem nav paredzēta sodu mīkstināšana. Tādēļ precīzi pateikt, cik cilvēku saistībā ar grozījumiem Krimināllikumā varētu jau šogad tikt atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, nav iespējams.
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice portālam Diena.lv skaidroja, ka Rīgas sociālais dienests ir pilnībā gatavs tam, ka klientu pulkam varētu piepulcēties šogad no cietumiem atbrīvotie. "Mums bija kopēja sapulce ar IevP pārstāvjiem, un viņi apliecināja, ka ieslodzītie tiks atbrīvoti pakāpeniski, nebūs tā, ka, piemēram, jūnijā iznāks 1000 cilvēku, turklāt ne visi ieslodzītie ir rīdzinieki. Līdz ar to sociālajam dienestam nebūs nekādu problēmu sniegt šiem cilvēkiem visu nepieciešamo palīdzību. Protams, ne visiem pēc atgriešanās ir iespējams dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, bet pirmajā laika periodā šie cilvēki varēs dzīvot patversmē. Ar viņiem strādās sociālais darbinieks, viņu pienākums būs reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un meklēt darbu. Jāsaprot, ka šie cilvēki neveidos kādu atsevišķu grupu, tie būs tādi paši klienti kā visi pārējie un saņems tieši tādu pašu pakalpojumu klāstu."
Probācijas dienesta Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītājs Mihails Papsujevičs portālam Diena.lv skaidroja, ka grozījumi Krimināllikumā līdztekus sodu mīkstināšanai paredz arī pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas, kā arī nosacītu sodu apvienošanu ar piespiedu darbu. Un gan pirmstermiņa atbrīvotie, gan cilvēki, kuriem ir piespriests nosacīts sods un piespiedu darbs, ir Probācijas dienesta klienti. "Mēs prognozējam, ka mūsu klientu skaits pieaugs par apmēram 300 cilvēkiem gadā, kas ir gana daudz. Mūsu lielākais izaicinājums ir noturēt personālu, jo pēdējo trīs gadu laikā ir nomainījusies vairāk nekā puse darbinieku. Tas, protams, nozīmē nepieciešamību pēc apmācības, kursiem utt. Situācija, kaut nedaudz, bet ir uzlabojusies, mēs jau strādājam piecas dienas nedēļā, līdz ar to ir lielākas algas darbiniekiem, ir arī veselības apdrošināšana. Tomēr vēl joprojām mūsu darbinieki, kas strādā ar klientiem, no kuriem liela daļa ir sociāli ļoti smagi, ar dažādām atkarībām, vidēji saņem 400 – 450 latu pirms nodokļu nomaksas. Mums gan ir piemaksa par risku 1% apmērā. MK noteikumi paredz, ka šī piemaksa var būt līdz pat 25% no algas, taču mēs vairāk par 1% nevaram atļauties maksāt. Diemžēl aiziet daudzi ļoti pieredzējuši darbinieki, to motivējot ar pārgurumu un izdegšanu."
M.Papsujevičs norādīja, ka cilvēki no Probācijas dienesta aiziet strādāt gan uz policiju, gan sociālo dienestu, taču, diemžēl esot arī gana daudz gadījumu, kad bijušie darbinieki aizbrauc uz ārvalstīm par viesstrādniekiem.
M.Papsujevičs arī uzsvēra, ka nav pamata bažām par noziedzības pieaugumu saistībā ar sodu mīkstināšanu un daļas ieslodzīto atgriešanos brīvībā. "Ne visi ieslodzītie tiks atbrīvotie vienā laikā, turklāt lielākā daļa no viņiem nav tendēti izdarīt jaunus noziegumus. Sodu mīkstināšanas politika ir uzskatāma par ļoti pareizu, jo sodu izciešanas sabiedrībā, piemēram, piespiedu darbs, pozitīvais efekts ir daudz lielāks nekā no sodu izciešanas ieslodzījuma vietās."