Rīgā šodien norisinājās mediju brokastis, kuru laikā iepazīstināja ar divu nozīmīgu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu noslēgumu, kas vērsti uz ieslodzīto veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā - resocializāciju un mūsdienīgu, pētījumos balstītu darbinieku apmācību nodrošināšanu.
Luste norāda, ka labākais veids kā cilvēkam ir kaut ko iemācīt - ir strukturētas programmas ar noteiktu mērķi. Līdz šim IeVP ir ieviesuši gandrīz desmit programmas, gandrīz visiem dzīves gadījumiem, ir apmācīti programmu treneri.
Svarīgi jau cietumā paredzēt, kā persona uzvedīsies pēc atbrīvošanas no apcietinājuma, apzināt riskus un noteikt vajadzīgo mācību programmu, lai nepieļautu, ka cilvēks izejot no cietuma izdara atkārtotu noziegumu, norādīja Luste.
Lustes ieskatā ļoti būtisks palīdzības instruments ieslodzītā nesocializēšanai ir ģimene. Bieži vien tieši ģimene motivē bijušo ieslodzīto atturēt no atkārtota noziedzīgā nodarījuma. IevP no ASV ir pārņēmusi arī ģimenes programmas terapiju, kura solot panākumus agrīnā prevencijā.
ESF projekta - "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" īstenošana ļāva panākt 1925 IeVP un Valsts probācijas dienesta darbinieku profesionālās kompetences paaugstināšanu. Tāpat praksē pilnveidoti septiņi instrumenti, kuri paredzēti riska un vajadzību novērtēšanai.
Tāpat tika realizēts otrs ESF projekts "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū", kurš palīdzējis 10 400 ieslodzītām un iepriekš ieslodzītām personām saņemt resocializāciju pasākumus un atbalstu. Tāpat 1000 bijušie ieslodzītie pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas ir sākuši darba meklējumus.
Luste gan piebilst, ka apmēra trešdaļa no šiem 1000 cilvēkiem ir palikuši aiz kadra un nav skaidrs, vai šie cilvēki darbu ir atraduši. Apmēram 25% darbu atrod neoficiāli un saņem darba algu aploksnē, bet ir arī daudzi cilvēki, kuri atrod oficiāli nodarbinātu darbu.
Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne piebilst, ka daudzi bijušie ieslodzīto pamet valsti, jo Latvijā nesaredzot perspektīvu.
"Jāatceras, ka daudziem bijušajiem ieslodzītiem ir parādi, kuri traucē strādāt oficiālu darbu un bieži vien tas ir pamats strādāt neoficiāli," uzsver Teilāne, papildinot, ka ieslodzījumu vietu pārvalde mēģina motivēt ieslodzītos izprast nodokļu maksāšanas jēgu un nepieciešamību un cietumos tiek intensīvi strādāt, lai ieslodzītais jau atrodoties cietuma varētu nodzēst būtisku daļu no sava parāda.