AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.
Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.
Savukārt viens no komisijas dalībniekiem, bijušais AT tiesnesis Kalvis Torgāns norādīja, ka nepiekrīt daļai no komisijas nolemtā, kā piemēru minot diskusijas par to, kas nošķir būtisku pārkāpumu no nebūtiska. Torgāns norādīja uz situācijām, kurās šķietami neliela procesuāla kļūda novedusi pie būtiskiem zaudējumiem kreditoriem.
Pēc ziņojumu uzklausīšanas Tieslietu padome vienojās par vairākām turpmākām darbībām, tostarp ziņojuma publiskošanu un attiecīgas informācijas nodošanu Ģenerālprokuratūrai, lai tā iepazītos ar secinājumiem un lemtu, vai nav pamata kāda kriminālprocesa uzsākšanai. Tāpat ziņojumu plānots nodot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.
Pēc Tieslietu padomes sēdes notikušajā preses konferencē AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs medijiem pauda pateicību par to paveikto maksātnespējas jomas problemātisko jautājumu aktualizēšanā. Viņš arī norādīja, ka nāksies vēl runāt par tiesnešu kvalifikācijas celšanu, piemēram, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitātes celšanu.
Bičkovičs arī atkārtoti uzsvēra, ka ziņojums tiks publiskots un tajā būs redzami iesaistīto tiesnešu vārdi. Viņš piebilda, ka tajā parādās vairākas lietas, kurās nav izskaidrojami tiesnešu lēmumi, kas arī ir viens no iemesliem kādēļ ziņojums arī tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.
AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane, komentējot "ceļotāju firmu" jeb uzņēmumu, kas pirms maksātnespēja pieteikšanas nomainījuši adresi, problēmu, norādīja, ka tiesnešiem nebija iespējas ar šādu rīcību cīnieties, taču viņa atzina, ka šāda situācija mēdza notikt. Viņa arī piebilda, ka vairākos gadījumos maksātnespējas administratori nav pilnvērtīgi veikuši savus pienākumus, piemēram, nav sniegta visa nepieciešamā informācija.
Tieslietu padomes izveidotā komisija pārbaudīja vairākas maksātnespējas procesu tiesvedības laikā no 2008. līdz 2014.gadam.