Džallo Latvijā ieradās 16 gadu vecumā pēc futbola kluba ielūguma, tomēr tur viņu nepaņēma. Puiša māte ir bezvēsts pazudusi, bet no vienīgā tuvinieka patēva Džallo baidās, jo viņš varētu izrēķināties. Latvijā rūpes par viņu uzņēmusies Ēstere Zemīte, kas kopš pērnā gada nogales arī oficiāli ir puiša aizbildne. Taču ģimene pēdējos mēnešus dzīvoja nemitīgās bailēs tikt šķirtiem Džallo neskaidrā juridiskā statusa dēļ – jauneklis iepriekš lūdza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMPLP) viņam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, taču, tā kā Gambijā nav kara stāvokļa, lūgumu noraidīja. Sākotnēji PMLP, atsakot jebkādu statusu, izdeva Džallo izraidīšanas rīkojumu, taču pēc tam, saprotot, ka viņš ir nepilngadīgs un tā vienkārši izvest no valsts bez pārliecības, ka būs kāds, kas par viņu parūpēsies, nevar, rīkojumu iesaldēja līdz pilngadībai. "Sagaidām, kad viņam būs 18, un tad izmetīsim ārā," ironiski situāciju toreiz komentēja Džallo juriste Iļana Taivāne. Lai saglabātu ģimeni, Zemīte pēdējo mēnešu laikā kopā ar juristiem intensīvi meklēja iespējas, kā puisi šeit paturēt arī pēc pilngadības sasniegšanas. Variantu nebija daudz, taču viens no tiem nostrādāja, proti, termiņuzturēšanās atļauja pāris dienas pirms Džallo apritēja astoņpadsmit tika iegūta, pamatojoties uz to, ka viņš šeit apmeklē skolu. Tas nozīmē, ka skolas direktoram bija jāsūta puisim oficiāls izsaukums, sākotnēji viņš šādu atbildību nevēlējās uzņemties, taču pēc vairākkārtējām pārrunām tomēr piekrita un ļāva ģimenei atviegloti uzelpot. Taivāne uzskata, ka tas ir labs variants, taču tajā pašā laikā skolai nebūtu jāuzņemas atbildība par valstī nesakārtoto tiesisko regulējumu.
"Pieci gadi ir daudz," priecājas aizbildne, taču piebilst, ka ar to viss neapstāsies, viņa meklēs iespējas, lai Džallo arī pēc tam varētu dzīvot drošībā, nevis tikt izraidīts atpakaļ uz valsti, kur draud nāves briesmas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22.marta, numurā!
mg
kauns
Inženieris