Tiekoties ar žurnālistiem, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) norādīja, ka Latvijā saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs ir 435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un tas turpina augt, jau ievērojami pārsniedzot vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs, kas ir 340 gadījumi. Tas nozīmē, ka ierobežojumi netiks atcelti.
Ne soli atpakaļ
"Pērn vasarā saslimstības līmenis bija ļoti zems, bet šogad maijs ir pavisam citāds un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Saprotu, ka cilvēku pacietības galējās robežas ir sasniegtas, viņi vēlas satikties, pulcēties pasākumos, bet vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku, tādēļ no katra rīcības atkarīga Covid-19 ierobežošana," norāda ministrs. Viņš lūdz sabiedrību un lēmumu pieņēmējus izprast situāciju un nevainot ziņas nesējus – ārstus, epidemiologus, infektologus, ministriju. Vienīgais veids, kā uzvarēt pandēmiju, joprojām ir tas pats – vakcinācija un epidemioloģisko noteikumu ievērošana.
"Drošības pasākumi ir jāsaglabā, un ne soli nevaram doties atpakaļ. Valdībai ir jābūt gatavai arī nopietnākiem pasākumiem, jasaslimstības pieaugums kļūs straujāks," uzsver Pavļuts.
Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 jaunais britu celms jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi.
Vairāk slimo bērni un jaunieši
Siltais laiks mudina doties laukā, un daudziem ir maldīgs priekšstats, ka saule mazinās vīrusa izplatību. BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne aicina nelolot ilūzijas un vērš uzmanību, ka arvien vairāk bērnu nonāk slimnīcā – maijā jau ap 80. Šiem bērniem ir vidēji vai ļoti smaga slimības gaita. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli izslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības.
"Masveida pasākumi, kas ir saistīti ar bērnu pulcēšanos un nes līdzi virkni risku epidemioloģiskās drošības neievērošanai, būtu aizliedzami vai nebūtu rekomendējami," uzsver Laizāne. Viņasprāt, jau tagadējās tendences liecina, ka par visai absurdu jāuzskata doma rīkot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. SPKC dati liecina, ka no aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskajās vecuma grupās no 20 līdz 69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās 15–50 gadi.
Uz naža asmens
Ārstu lielākās bažas ir par to, ka arvien vairāk ir cilvēku ar ielaistām citām slimībām, kuri nav saņēmuši plānveida veselības aprūpi un savlaicīgi nemeklē mediķu palīdzību. RAKUS valdes loceklis Haralds Plaudis stāsta, ka slimnīcā gultu noslodze palikusi nemainīga kopš pagājušā gada decembra un ir pat ar pieaugošu tendenci – vidēji smagas Covid-19 slimības gadījumos noslodze ir 83%, intensīvajā terapijā – 75%.
"Pēdējās nedēļās intensīvajā terapijā nonāk pacienti, kuri ir vēl darbaspējīgi, vidēji 65 gadus veci, pirms tam pārsvarā saslimušajiem bija pāri 70 gadiem. Arvien vairāk stacionārā nonāk slimnieki arī ar dažādām hroniskām slimībām, tā ka pacientu plūsma ir nemainīga un pat palielinās," norāda Plaudis.
Vakcinācijas nozīmi uzsver PSKUS ārsts Kārlis Rācenis un vērš uzmanību, ka decembrī ar Covid-19 bija inficējušies ap 170 mediķiem, bet februārī, kad vakcinācija noritēja arvien plašāk, vairs tikai 30. "Šie rādītāji apliecina, ka vakcinācija strādā, tādēļ aicinām cilvēkus vakcinēties, kā arī ievērot noteiktos ierobežojumus. Patiesībā atrodamies uz ļoti šaura naža asmens un jebkurā brīdī varam atgriezties pie tā, ka ārstēsim tikai Covid-19 pacientus," norāda Rācenis.
Savukārt NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne izteic bažas, ka var atkārtoties jau gada nogalē pieredzētais. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālu, jo tuvākajās slimnīcās trūka vietu. "Tādā veidā riskējam ar operativitāti, kas ir mūsu pamatuzdevums," atzīst Krišjāne.
Saslimstības pieaugums ar Covid-19 ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū, bet, kā norāda epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, pēc 70 gadu vecuma saslimstības pieaugums ir nenozīmīgs un pēc 80 gadu vecuma faktiski vairs nav. Tas pierāda, ka vakcīna darbojas efektīvi cilvēku grupās, kur procentuāli sasniegts pietiekams vakcinēto skaits. Patlaban dati liecina, ka tādā veidā pasargāti ir jau mediķi, sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un iemītnieki, jo no visiem saslimšanas gadījumiem aprūpes centros procentuāli skaits samazinājies no 20 uz 3%. "Turpinoties sekmīgai vakcinācijai, iestāsies arī kolektīvā imunitāte. Citu valstu pieredze jau apliecina, ka saslimstība mazinās, ne tikai pateicoties stingriem drošības pasākumiem, bet iestājoties kolektīvajai imunitātei," secina Perevoščikovs.