Kāda ir situācija valsts makā?
Laba, jo ieņēmumu daļa pildās labi — iekasēts par 13,4% jeb 688,7 miljoni eiro vairāk, nekā plānots. Tas notiek ne tikai, pateicoties inflācijai, bet jo īpaši, pateicoties pieaugušajai ekonomiskajai aktivitātei. Protams, februārī, iestājoties ģeopolitiskajai krīzei, ekonomiskās aktivitātes uz apmēram divām nedēļām pieklusa, taču pēc tam strauji atjaunojās, ko apliecina ne tikai eksporta pieauguma rādītāji. Lielāki ienākumi, nekā tika prognozēts pirmajā pusgadā, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī - par 26,6% ( jeb par 213,1 miljoniem eiro), pievienotās vērtības nodoklī - par 13,2% (jeb par 190,1 miljoniem eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās - par 13,2% (jeb par 248,7 miljoniem eiro). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālais pieaugums, kas ir būtiski lielāks nekā otrā darbaspēka nodoklī – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, pamatots ar diviem faktoriem: pirmkārt, cilvēku ienākumiem, kas nav saistīti ar darba algu, piemēram, nekustamā īpašuma u.tml. pārdošanu, izīrēšanu, par ko maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli; otrkārt, ir noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti, virs kuriem šis maksājums nav jāveic, bet ir jāmaksā jau ievērojami lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot likmi 31% apmērā, bet līdz attiecīgajai summai tiek piemērota likme tikai 23% apmērā.
Pieaug arī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, kas nozīmē — dalībnieki peļņu vai tās daļu sadala un izmaksā dividendēs. Tos nodokļu ieņēmumus, kas gūti nosacīti virs plāna, valdība netērē un veido uzkrājumu.
Valdībai vienīgais instruments, lai cīnītos pret inflāciju, ir šos virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju. Savukārt, lai pasargātu tos, kuriem inflācija ir nodarījusi būtisku kaitējumu – samazinājusi pirktspēju mazo ienākumu saņēmējiem (pensionāri ar ienākumu līdz 500 eiro mēnesī, kam pēc gradācijas būs pabalsts 30, 20 vai 10 eiro mēnesī, invalīdi u.tml.), kā arī lai kompensētu apkures tarifu pieaugumu, valdība segs starpību starp reālajiem tarifiem un to noteikto maksimālo apmēru — griestiem.
Visu rakstu lasiet 26.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!