INFOGRAFIKA: Latvijas strādājošajiem lielākais nodokļu slogs Baltijā

Vienlaikus gan jāuzsver, ka par apgādājamo vairs nav iespējams reģistrēt pilngadīgas un darbspējīgas personas, piemēram, sievu, kura ir "pilna laika mamma". Tāpat ienākumu nevienlīdzības mazināšanas vārdā ieviests arī diferencēts neapliekamais minimums, kura mērķa veiksmīgai sasniegšanai ir vairāki priekšnosacījumi – visiem darba ņēmējiem jāapgūst gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas process, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību plānot savas finanses ne vien mēneša, bet arī gada perspektīvā. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka kopumā joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kam seko Lietuva. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2016.gads nesis arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijā, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, izmaiņas bijušas mērenas teju visās pozīcijās: Minimālā darba alga Lietuvā pieaugusi par 25 eiro un tagad veido 350 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā tā augusi pat par 40 eiro, veidojot jau 430 eiro mēnesī;Ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums Lietuvā zemāko ienākumu saņēmējiem palielināts par 34 eiro (no 166 uz 200 eiro mēnesī), bet Igaunijā audzis par 16 eiro (no 154 uz 170 eiro). Arī Lietuvā ir spēkā neapliekamā minimuma diferencēšana pēc algas apjoma, tomēr tas pilnā apmērā tiek piemērots ik mēnesi jau algas izmaksas brīdī un zemāko ienākumu saņēmējiem ir divtik liels kā Latvijas strādājošajiem;Atvieglojums par apgādājamo Igaunijā palicis nemainīgs (154 eiro), turpretim Lietuvā dubultots (no 60 uz 120 eiro par katru apgādībā esošo personu). Vērts atzīmēt, ka Igaunijā atvieglojumu par apgādājamo nepiemēro ikmēneša ietvaros - to iespējams atgūt kā pārmaksātā nodokļa daļu reizi gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju, turklāt tas pienākas tikai tām ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērnu. Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā ar un bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņem mazāk nekā attiecīgas algas saņēmējs Lietuvā un Igaunijā. Par spīti tam, ka ar diviem reģistrētiem apgādājamiem Latvijā un Lietuvā iedzīvotāju ienākuma nodokli minimālās algas saņēmējs nemaksā (atvieglojumu summa ir pat lielāka par darba algu), lietuviešu ienākumi ir par nepilniem 6 eiro lielāki zemāku obligāto sociālo iemaksu dēļ. Tā kā Igaunijā apgādājamā atvieglojums pienākas tikai sākot ar otro bērnu, tad ar vienu apgādājamo, pēc nodokļu nomaksas saņemtie ienākumi ir līdzvērtīgi Latvijai un pat nedaudz mazāki nekā Lietuvā. Vidējus ienākumus (800 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnoša iedzīvotāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas gan ar, gan bez apgādājamiem vislielākie ir Igaunijā, kamēr Latvijā – viszemākie. Salīdzinājumā ar Lietuvu, Latvijas strādājošo ienākumi izlīdzinās tikai tad, ja ģimenē ir divi apgādājamie. Vēl nesenā pagātnē (pirms 2 gadiem) līdzvērtīgā situācijā Latvijas iedzīvotāji saņēma vairāk par lietuviešiem, kas visai tieši norāda uz straujākām Lietuvas darbaspēka nodokļu izmaiņām strādājošajiem labvēlīgā virzienā.Augstāku ienākumu (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, nodrošinot lielākos ienākumus Baltijā pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunijas strādājošo ienākumi ar vai bez apgādājamiem ir būtiski augstāki – līdz pat nepilniem 100 eiro mēnesī. Igaunijas priekšrocību pamatā ir zemākas darbaspēka nodokļu likmes darba ņēmējiem, kā arī fiksēts un salīdzinoši augsts neapliekamais minimums. Lai arī nodokļu atvieglojumu par apgādājamiem ziņā Igaunijas likumdošanas vērtējama kā “skopāka”, tomēr to ar uzviju kompensē Baltijā dāsnākais ģimenes valsts pabalsts, kas par pirmajiem diviem bērniem ir 50 eiro mēnesī, kamēr par trešo un nākamajiem bērniem – 100 eiro mēnesī.