ST savā lēmumā atzina, ka reformas rezultātā tiesnešu atalgojuma vērtība faktiski nav samazinājusies. Tāpat ST nekonstatēja, ka reformas rezultātā būtu aizskartas tiesnešu un prokuroru Satversmē noteiktās pamattiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Tiesnešu un prokuroru interešu aizstāvis ST Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pēc ST lēmuma paziņošanas žurnālistiem to vērtēja pozitīvi, sakot, ka tiesvedības rezultātā panāktas daudzas labas lietas un atrisināti daudzi strīdus jautājumi par tiesnešu atalgojumu. Pieteikuma autori panākuši to, ka tiesnešiem netiek maksātas apšaubāmas prēmijas un naudas balvas. Kopumā sistēma tikai sakārtojas, rezumēja Neimanis.
Saeimas interešu aizstāvis Jānis Pleps pēc lēmuma paziņošanas žurnālistiem sacīja, ka šīs dienas lēmums, ņemot vērā iepriekšējos ST spriedumus tiesnešu algu jautājumā, ir bijis neliels pārsteigums, jo ST atzinusi, ka līdz ar reformu nav aizskartas pieteikuma autoru pamattiesības. Acīmredzot tas apliecina to reformu pareizību, ko pāris pēdējos gados ir veicis likumdevējs, ieviešot Tieslietu padomi un stiprinot tiesu neatkarību arī ar jaunās atlīdzības palīdzību ar jaunās sistēmas palīdzību, pieļāva Pleps.
Vaicāts, vai tiesneši un prokurori pēc šīsdienas ST lēmuma nepametīs amatus, Pleps sacīja, ka viņam ir grūti komentēt prokuroru situāciju, jo likumdevējs ir iepazinies ar situāciju tiesu varā, secinot, ka tiesneši pēc savas vēlēšanās pēc jaunās sistēmas ieviešanas iet mazāk prom no amatiem un citu iemeslu, nevis atlīdzības apmēra dēļ. Arī Neimanis atzina, ka tiesnešu atalgojums valstī nav no zemākajiem, taču viņš izteica bažas par prokuroriem, pieļaujot, ka citās profesijās viņi varētu saņemt vairāk.
Pleps atklāja, ka pēc veiktās reformas ir pieaudzis konkurss gan uz tiesnešu, gan prokuroru amatiem, kas nozīmē, ka jaunie speciālisti, kas ieguvuši jurista izglītību, izvēlas nebūt ne vieglo tiesneša vai prokurora amatu. ST atzinusi, ka tiesnešu faktiskā atlīdzība, ņemot vērā sistēmas kontekstu un veiktās reformas, vienotās atlīdzības kontekstā nav samazinājusies un tiesnešu ekonomiskās cerības pirms krīzes bija tādas pašas kā citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Likumdevējs nav rēķinājis, kādu naudu valsts zaudētu, ja ST atzītu reformu par neatbilstošu Satversmei, atzina Saeimas interešu aizstāvis.
ST tiesnešu un prokuroru atalgojuma lietā atzina, ka Latvijā likumdevējs, paredzot prokuroru amatalgu piesaisti tiesnešu amatalgām un respektējot prokurora neatkarību un amata nozīmi, ir izšķīries likumā noteikt prokuroriem tādu finansiālo drošību, kas pēc apjoma un satura ir pielīdzināma tiesnešu finansiālajai drošībai.
ST atzina, ka ekonomiskā krīze lika izvērtēt valsts reālās ekonomiskās iespējas un atbilstoši šai situācijai bija jāizstrādā visu no valsts budžeta finansēto iestāžu amatpersonu un darbinieku darba atlīdzības sistēma, kas balstītos uz vienotiem principiem un ievērotu samērīguma principu, tāpēc veicama arī tiesnešu atalgojuma vērtības pārbaude.
Lai arī skaitliski tiesneša atalgojums tika samazināts, tai nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā ekonomiskajā situācijā, ievērojot tiesnešu, prokuroru un citu sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma savstarpējās attiecības, tiesnešu un prokuroru atalgojuma faktiskā vērtība būtu samazināta, konstatēja ST.
Tādejādi ST secināja, ka apstrīdētās normas neskar pieteikuma autoru Satversmes 107. pantā noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, līdz ar to nav pamata turpināt uz konstitucionālās sūdzības pamata ierosinātās lietas izskatīšanu un vērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam, kā to bija lūguši pieteicēji.
ST gan lēmumā atzina, ka atalgojuma reformas īstenošanas gaitā likumdevēja komunikācija individuāli ar katru tiesnesi, ir bijusi ne tikai nepieņemama, bet konkrētajā gadījumā arī formāla. Lai arī Saeimā saņemts ap 300 tiesnešu viedoklis par reformu, tas nav vērtēts. ST uzsvēra, ka Saeimas pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt Tieslietu padomes sniegtos ieteikumus un viedokli par likumprojektiem, kas ietekmē tiesu varas darbību.
Tāpat tiesa lēmumā norādīja, ka ST jau 2010.gada 18.janvāra spriedumā tiesnešu algu lietā norādīja, ka demokrātiskā valstī nebūtu pieļaujams, ka tiesnešu algu noteiktu paši tiesneši vai izpildvara, tāpēc tiesu varas pārstāvībai un tās interešu aizstāvēšanai būtu izveidojama neatkarīga institūcija. 2010.gadā tikusi izveidota Tieslietu padome, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un kas pārstāv tiesu varu. Likumā paredzētas arī Tieslietu padomes tiesības savas kompetences ietvaros iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ST.
ST norādīja, ka Tieslietu padomes pastāvēšana nekādā veidā neierobežo tiesnešu un prokuroru individuālo tiesību apjomu, tomēr tai piešķirtā kompetence dod pamatu atzīt, ka tiesu neatkarības garantiju aizstāvēšanā ST Tieslietu padomei ir plašākas procesuālās tiesības nekā indivīdam.
ST šodien pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
ST šajā lietā vērtēja vairākas uz tiesnešiem, zemesgrāmatu tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kā arī likuma "Par tiesu varu" normas, 2010.gada 16.decembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par tiesu varu" un grozījumus Prokuratūras likumā. ST vērtēja, vai konkrētās šo likumu normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Saskaņā ar Satversmes 83.pantu tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt Satversmes 107.pants arī noteic, ka katram ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Apstrīdētās normas ievieš izmaiņas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā. Tās paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat apstrīdētās normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.
Pieteikuma autori lūguši atzīt iepriekšminētās likumu normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.