Izgaismo Rimšēviča lietas aizkulises

Grāmata no jauna liek uzdot jautājumus, cik adekvāta bijusi Latvijas specdienestu attieksme pret Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa dzīvesveidu, ņemot vērā notikušā acīmredzamo apdraudējumu nacionālajai drošībai un sabiedroto uzticībai. Grāmata atklāj arī līdz šim nezināmus faktus par jaunām kukuļu izspiešanas epizodēm, kas notikušas ar ietekmīgiem politiķiem saistītā adresē. No šodienas, 3.oktobra, grāmata nopērkama portāla Diena.lv e-grāmatnīcā, bet no nākamās nedēļas – grāmatveikalos. 

Grāmata ne tikai pierāda Rimšēviča melus, kad viņš pēc atmaskošanas apgalvoja, ka attēli no Kamčatkas brauciena ir falsificēti, bet arī sniedz atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem, piemēram, kad un kādos apstākļos varētu būt iepazinušies Latvijas Bankas prezidents un viņa kukuļņemšanas lietā līdzapsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons, kura profils un izcelsme tik ļoti atšķiras no Rimšēviča publiskā tēla. Kā atklāj grāmata, divus gadus pēc Rimšēviča apstiprināšanas Latvijas Bankas viceprezidenta amatā viņa brālēns kopā ar Martinsonu sāka kopīgu biznesu, izveidojot kafejnīcu Klīstošais holandietis Pārdaugavā. Šajā laikā bijušas gan Martinsonu ģimenes nepatikšanas ar cukura kontrabandu, gan tirgošanās Pārdaugavas vairumtirdzniecības bāzē – tam visam izseko grāmata Brālība kvadrātā. Martinsons tolaik vēl bija ļoti tālu no bagātības, bet satuvināšanās ar ietekmīgo Rimšēviča ģimeni un vēlākais darbs krievu uzņēmēja Aleksandra Abarinova dibinātajā būvfirmā Moduls Rīga viņam pavēra ceļu uz ietekmi un vēlāko miljonāra statusu. Šajā sakarā grāmata pakavējas pie krievu naudas klātbūtnes it kā latviešu būvbiznesā, uzdodot jautājumu, kā vienas starptautiskas grupas uzņēmumi vienlaikus varēja gūt Krievijas specdienestu uzticību, lai restaurētu Kremli, un ilgstoši baudīt Latvijas dienestu bezrūpīgu attieksmi, strādājot tādā stratēģiskā objektā kā Saeima.

Liela vērība jaunajā grāmatā pievērsta Ilmāra Rimšēviča personības tapšanai, lomai, ko viņa liktenī nospēlējusi tēva Borisa Rimševiča karjera kompartijā un ar čekas ietekmi saistītā amatā, kā arī vecvecāku – padomju varai uzticīgu Sibīrijas latviešu – nopelni.

Kā izpētīts grāmatā, Rimšēviča vectēvs Latvijā ieradies kopā ar Padomju armiju un par sadarbību ar okupācijas režīmu viņu nošāvuši nacionālie partizāni. Savukārt tēvs Boriss Rimševičs bijis augsta ranga kompartijas darbinieks, kurš vēlāk sācis strādāt amatā, kurā sadarbojies ar čeku. Tam varētu būt bijusi liela loma maldīgi mitoloģizētajā stāstā par apstākļiem, kādos Ilmāram Rimšēvičam 1989. gadā izdevās izrauties no PSRS de facto okupētās Latvijas, lai studētu ASV, izpētīts jaunajā grāmatā. 

Līdztekus grāmata izseko Martinsona karjerai krievu kapitāla dibinātajā būvfirmā un biznesa saplūšanai ar Rimšēviča labāko draugu, būvfirmas Velve īpašnieku Andri Kreisleru, kurš 2018. gada februārī iemaksāja drošības naudu, lai Latvijas Bankas prezidents varētu saglabāt brīvību. Kreislera publiskais tēls un neslēptā koķetērija ar politiskajām partijām, palīdzot vākt Rimšēviča bosa Einara Repšes honorāru Jaunā laika dibināšanai, vēlāk – finansējot partijas referenduma kampaņu un ne tik sen piedaloties Zatlera Reformu partijas dibināšanā, parāda grāmatā aprakstītās "brālības" tehnoloģijas politiskai izmantošanai, lai saglabātu savu saimniecisko ietekmi.

Grāmatā ir daudz detaļu, kas balstās liecībās, dokumentos un līdzgaitnieku atmiņās. To mērķis ir tuvoties izpratnei, kā šādi cilvēki varēja kļūt par autoritātēm biznesā, politikā un medijos. Izsekota tehnoloģija, kā tie, kuriem bija jābūt pēdējiem, ar pielīdēju un naudas palīdzību nepelnīti kļuva par pirmajiem. Detaļas nav pašmērķis, bet atslēga uz aplamo varas tehnoloģiju izprašanu, ne uz brīdi nezaudējot lielo bildi. Jo divdesmitgade, kurā saimniekoja aprakstītie personāži, bija Latvijas atjaunotnei svarīgākais laiks.