Tas liek uzdot jautājumu, kāpēc ar tik lielu budžeta finansējumu izglītībai naudas tomēr trūkst, vai tas neliek domāt par neefektīviem tēriņiem.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Dienai atzīst - "Ja skolu tīklu būtu iespējams optimizēt un padarīt efektīvāku vienas dienas laikā, varētu teikt, ka vispārējai izglītībai līdzekļi patiešām ir pietiekami." Taču skolu tīkla optimizāciju ir plānots īstenot vēl četrus gadus un pabeigt tikai 2020. gadā. Par šo tēmu jau 2001. gadā, tātad pirms četrpadsmit gadiem, izglītības eksperts, pašreizējais Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks rakstīja: "Latvijas izglītības problēmas saistās, pirmkārt, ar neefektīvu resursu izmantošanu. Latvijā ir saglabājies tradicionāli blīvs skolu tīkls ar novecojušu infrastruktūru, lieliem energoizdevumiem un relatīvi zemu klašu piepildījumu, kas neatbilst šodienas iedzīvotāju blīvumam un kvalitātes prasībām. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu - skolotāju skaita attiecībām, aptuveni viens skolotājs uz desmit audzēkņiem, ko veicina un nosaka gan lielais skolu skaits, gan šaurā pedagogu kvalifikācija."
Kā redzams, situācija pēc četrpadsmit gadiem ir mainījusies ļoti minimāli. Pašlaik lauvas tiesa no izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem ir mērķdotācijas pašvaldībām skolotāju algu nodrošināšanai. Jāteic, ka mazo skolu un mazo klašu lielā skaita dēļ Latvijā ir ievērojami mazāks skolēnu skaits uz vienu skolotāju nekā citviet ES. Seile stāsta, ka saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pētījumu vidējā izglītības iestāžu ēku noslodze ir tikai 50% no to kapacitātes. Tajā pašā laikā Seile uzsver, ka pamatskolas, kurās mācās bērni no pirmās līdz sestajai klasei, tāpat kā līdz šim paliks iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai. Savukārt vidusskolu tīkla optimizācijas nolūkos plānots noteikt limitu, cik skolēnu nepieciešams, lai vidusskolā varētu atvērt 10. klasi.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17.septembra, avīzē Diena!